svētdiena, 2011. gada 18. decembris

veselīga zinātkāre

bet kas tad vairāk var atstāt uz mums to negatīvo iespaidu? tas, ka es darīšu visu kā man prasa un būsim itkā laimīgi, vai tas, ka kaut vai dēļ tīri vienkārša kompromisa es reizi pa reizei varēšu izdarīt to, ko es gribēšu? es darīšu kā gribēšu.

pirmdiena, 2011. gada 12. decembris

faith

#Sagittarius, you can't hold on to something if you know you must let it go. It may be difficult, but it's time to move on. No looking back.
Visu laiku sēž galvā.

otrdiena, 2011. gada 6. decembris

life is a play and we all play a part

kaut kas tik nenormāli nav! vai arī kaut kā vienkārši ir par daudz. pavisam nopietni liekas, ka es kaut ko izdarīšu, kaut ko sliktu, jo man svarīgi ir būt laimīgai. protams, svarīgi arī, ka citi ir laimīgi, bet nenoliegšu, ka es sev esmu ļoti augstu. un ja man nav labi, tad visu laiku ir uzmācīgas domas. ja viss būtu labi, arī tādas domas nebūtu. tieši tādas. pagātnes un nākotnes domas. kaut ko vajag mainīt. man vajag lielāku visatļautību, ja ne man agrāk vai vēlāk nāksies vai nu salauzt kādu citu vai salauzt sevi. negribētos ne vienu, ne otru. vismaz sniegs ir balts un labs.

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

watchin' me get undressed

vienu dienu izskrēja cauri domas, pietam ne tās labākās. nu viss saistībā ar ''kā būtu bijis, ja būtu bijis'', jo bija tāda kā saucamā gadadiena kopš visa tā murga un tā. nāca jau prātā visādas stulbības par to kāda es slikta esmu un tā, bet nu tā bija viena tāda nejauka diena. diemžēl tagad pienākusi vēlviena un ir tik stulba sajūta. iekšēji es kliedzu ''neatņem man manu sapni'', bet nu izdarīt jau es neko nevaru. bet lūdzu, nevajag atņemt man to, ko es tā gaidu.

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

neatbildētais jautājums

kāpēc cilvēki saiet kopā? kāpēc precas? kāpēc tie rod bērnus? un savukārt, kāpēc ir cilvēki, kas nemeklē šo lielo mīlestību jeb tā saucamo otro pusīti? tie cilvēki bez bērniem.


tāpēc, ka katrs izvēlas iet savu ceļu, katrs izvēlas būvēt savu laimi. bet ne jau vienmēr tā veidos kopīgu laimi. laime mēdz aiziet neceļos. cilvēks, ko mīlam, var izrādīties pavisam cits cilvēks pēc dabas. tā ir tā pasaules nežēlība. bet lieta, ko vēl jo vairāk nevar saprast - kāpēc ir cilvēki, kas to pacieš? un kāpēc vispār tā jārīkojas? ja tev ir bērni, tev tie ir jāmīl. ja esi precējies, tad esi labs un godīgs cilvēks pret otru. nedrīkst izturēties ar necieņu, nedrīkst vēlēt ļaunu. vēlētos rakstīt, ka ''nedrīkst nemīlēt'', taču saprotu, ka tā nav. un ja nemīli - nebojā otram laimi. nebojā sava otra cilvēka laimi, nebojā sava bērna dzīvi. bez tevis vienkārši ir laimīgāk, bet ne jau nu es to visai pasaulei vienkārši iemācīšu.

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris

pašiem negribot

mūzikai, dziesmām pieder ārkārtīgi liela vara pār cilvēku. nepietiek jau ar to, ka dziesmās izteiktas mūsu sajūtas, tās arī atgādina par konkrētiem cilvēkiem, dzīves notikumiem. dziesmas atspoguļo mūs, mūsu priekus un bēdas. ārkārtīgi dīvaini uzslēgt dziesmu, kas kādreiz bijusi ārkārtīgi nozīmīga un sāpīga reizē. tā atgādina visu. visu, kas tev bija svarīgs, visu, ko pārcieti, tā atgādina to, kas biji. tā atgadina to, kāda biju es. un vēl brīnumainākā kārtā, ir skumji. ne jau par to, ka būtu bijis labāk, jo nebija labāk, bija tikai sliktāk. bet ... tā tomēr atgādina kaut ko ļoti nozīmīgu, kaut ko, ko nevar izskaidrot. šo dziesmu nebiju skandinājusi kopš ziemas beigām.

pirmdiena, 2011. gada 3. oktobris

meggga mind

es jautāju ''vai tavuprāt pastāv dzīve pēc nāves?'' un kā atbildi saņēmu pavisam pārliecinošu un vienkāršu ''nē.''

padomājot loģiski, tā tam vajadzētu būt. jo viss jau ir pasakas. maģija vienmēr pastāvējusi tikai filmās un multenēs. nu vismaz tāāāda maģija. bet tiešām? vai tas ir viss? mēs vienkārši esam daba un nekas vairāk? piedzimstam, nodzīvojam cik vien mūsu spēkos un mirstam? tāds būtu tas mūsu dzīves uzdevums? vienmēr licies, ka dzīve pēc nāves tiešām pastāv, bet šī atbilde mani tiešām visai sāpīgi ieintriģēja. es sāku tam reāli pieiet. kas gan mēs cilvēki esam, lai pēc nāves dzīvotu pēcnāves dzīvi ? jāteic, ka tas ir visai skumji. mēs visu mūžu dzīvojam, mums sāp, mēs bēdājamies un priecājamies, raudam un smejamies, ir tik daudz pārdzīvojumi un piedzīvojumi... kam tas viss? lai tā vienkārši nomirtu?

otrdiena, 2011. gada 27. septembris

tikai tā viss ritēs uz priekšu

''Es apzinos, ka sāpēja. Ka atstāji sāpes un dusmas. Bet tik pat daudz tu manī atstāji prieku un smaidu !''

pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

whenever i'm alone

tieši tāpēc es nerunāju skaļi par to, ko jūtu un patiesībā domāju. man ir nežēlīgi bail atvēties vien iemesla dēļ. man bail, ka ja pateikšu, kas tiešām manī iekšā notiek, es aizbaidīšu prom visu labo, kas ar mani noticis. ir tāda sajūta, ka cilvēki baidās no atklātām jūtām un emocijām. un es nesaprotu kāpēc tā ir!!!! jo es pati nebaidos, man patīk atklātība! man patīk, ka cilvēks man pasaka kā ir! bet es pati nevaru... es nevaru. man tiešām,patiešām liekas, ka es aizbaidīšu vienu un visus prom! tāpēc jau arī šodien, kad man tiešā tekstā tika uzdots KILLER jautājums, es biju idiote. un vispār, mani var tagad kronēt par nākamo rozamundu pilčeri, baigos tekstus sarakstīju.

trešdiena, 2011. gada 31. augusts

summer in this city yaa

vasara viennozīmīgi bija lieliska! bija vienkāršas desu cepšanas draugu lokā, tad sekoja izlaidums jeb mana lieliskā slavas minūte.. pēc izlaiduma tāds chill un tā, tad nu tas izvērtās nakts riteņbraucienā uz zlēkām, kur kopā turp-atpakaļ nominām 50 kilometrus, f ya. martina izlaidums un kārtējais parcyx pie dabas krūts hahhh ar 60 aliem un 0,7 absolut vodka uz kādiem nezinu 7 / 8 cilvēkiem laikam. tam visam pa vidu tādi nieki vien, līdz pienāca jāņi, jāā, labākie jāņi kādi var būt! alus, gaļa, draugi... ahhhh. pēc jāņiem čalkova dzimšanas diena, kas no sākuma bija jauka jauka, līdz beigās palika par normālu DOOM DAY ar trejdeviņu pērkonu ducieniem, hahh, un nācās braukt mājās, kur visi svinēja tālāk, tikai zem jumta. jejjj atkal every day usual shit, līdz beidzot pienāca mommy sweet 40 party yesaa ballite ballite ! un aik aik aik, pilsētas svētki !!! pati satriecošākā nedēļas nogale šovasar !!! visur viena liela balle, visur daudz daudz draugi, daudz daudz cilvēki, burtiski cilvēkus MASAS , ajhhhhh, ko vēl var vēlēties ? nākamais lielais pasākuma aiz tā, manuprāt, bija annijas vārda diena, no kuras es vēljoprojām neesmu bildes saņēmusi, haha, bet arī bija ahūni smieklīgi. a kas notika augustā ? aa ee vēl jūlijā toreiz bija chill pie paulas zālītē ar ūdenspīpi, jāāāā. un augustā laikam atkal bija zlēkās HCCCC , bet šoreiz bez riteņiem, wiiii. šoreiz ar miami biaaaachhh autobusu. kārtējās desu cepšanas, naksnīgie izbraucieni ar mahhhh hommies haha, vilgāles vasaras atvadu zaļumballe... un vēl vakar bija zabadaks, kur varēja forši izsmieties un tā. vasara bija aaaaasom !! un tāpēc es īsti neskumstu par skolas pienākšanu. ja bijusi tik lieliska vasara, tad tagad jāsagatavojas lieliskai rudens sezonai! un mums vienmēr būs fotogrāfijas un atmiņas par šiem burvīgajiem 3 mēnešiem. :)))

ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts

tikai viens vārds

es jūtos savā ziņā slikti, jo nespēju tā reāli ar vārdiem atbildēt. nu tā pateikt, tā, ka ir skaņa. es varu ar darbiem, es varu ar izturēšanos, es varu sev galvā to kliegt bez mitas, bet es nevaru pateikt. un tas ir aaaaaaa tik debīli, jo pati to esmu saņēmusi pretī. ar darbiem un ar VĀRDIEM. bet tas nav tā tik viegli. man vienkārši nenāk ārā. ya know ? un tas ir kaut kas ! ! ! , jo man likās, ka ne jau nu es būšu tā, kas stostīsies. bet es nevaru to vārdiski izdarīt. visdebīlāk ir no manas puses, to dzirdot, un zinot, ka es dzirdēju, paprasīt ''ko tu teici?'', nu WHOOOO DOES THAT? var'būt vēl būšu tik bezjūtīga maita, ka pateikšu ''paldies'' ? nu bet , Marta, nu.

sestdiena, 2011. gada 6. augusts

hello jello

ir augusts, aaaaaaugusts ! ! ! bet tas jau nav slikti. es tikai paredzu, ka 1. septembrī man uznāks vājuma brīdis, par to, ka atkal tā huiņa sākusies. :D bet nu augusts! jāizbauda kā vien var. un ja es izbaudu, tad es izbaudu tā, ka pēc tam 3 dienas jāatgūstas. :DD nu tā nedrīkst. vajag kaut ko tādu, nu kaut ko reāli foršu un vasarīgu! tikko te rakstot ienāca prātā, ka jāsasauc atkal balle pie sevis. uzceps des. haha. des. ne jau visi zin, kā jāsaka des. daudzas lietas, ko gribējās vasarā sadarīt nav sadarītas, jo es nezinu kāpēc. nebija nauda. tāpēc. bomzīgi. bet daudzas ašās idejas bijušas. īstenībā es nezinu nahuj es te rakstu vasaras atskaiti jau. jebkurā gadījumā, varu teikt, ka viss pagājis labi un laimīgi, jo ir tāds sirdsmiers. protams, ir lietas, kas uztrauc. ir kāda spilgta lieta, kas uztrauc un es zinu, ka tas nekad nebeigsies. tas nevar beigties. likās, ka viss ir kārtībā, bet nav jau. muļķīgi, ka lai arī kā es gribētu, es jau tur neko mainīt nevaru. vienkārši keep swagga un viss. jādzer šodien alus un rīt jādodas uz latgale country, superprieks.

piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs

bet bet

esot vienatnē, es izdaru domāšanas. un es padomāju par draudzību. kas vispār ir draudzība? ĪSTA draudzība? tik reti gadās ar tādu sastapties. un bieži vien liekas - man ir vislabākie draugi uz pasaules! mēs mūžīgi paliksim labākās draudzenes! mūs nekas neizšķirs! hah. nekā. tas vienkārši nav reāli. lai draudzība strādātu, vajag vismaz divus cilvēkus, vai trīs vai četrsu, tas vienalga, bet pie tās ir jāstrādā! ja to dara tikai viens cilvēks, tad tā nestrādā. tas nemaz nav reāli. pēdējā laikā liekas, ka es vienīgā cenšos strādāt (es runāju par konkrētu gadījumu un ceru, ka neviens nepārpratīs vai neapvainosies un ja arī tā - droši prasiet, haha). taču es jau savā ziņā pati arī vienu brīdi atsacījos strādāt. virsroku ņēma egoisms. pašsajūta. bet tagad pietrūkst. neeenormāli. un tās dažas tikšanās pārsvarā notiek tā formāli vai arī galīgā ķitelē, vai garām ejot. te tev nu bija - būsim draudzenes uz mūžu. vienu brīdi likās, ka ir pazaudēts viens šīs draudzības posms. tagad? tagad jau tiek zaudēts vēl viens. lai arī kā man negribētos to atzīt, es pati jūtu kā viss pagaist, bet, piedodiet, šoreiz es nepavisam nejūtos vainīga! acīmredzot, citi cilvēki ir izrādījušies svarīgāki. bet, like kamoooon, cik ilgi? stay on earth! un vismuļķīgākais ir šādejādi atdot draugus, jo domas ir nostādītas tā, ka nekas jau nevar mainīties, viss vienmēr būs lieliski. tā teikt - ar kādu cilvēku satuvinoties, no cita tu attālinies. diemžēl. es jau nesaku, ka man tā nav, bet es cenšos palikt uz stabilas zemes un atrast laiku visam, nevis vienam. un tas ir skumji, jo, jā - es uzskatu, ka es vienīgā cenšos (nu šajā konkrētajā situācijā.) tā ir māksla - atrast īstu draugu un nepazaudēt.

svētdiena, 2011. gada 17. jūlijs

DZĪRES

fantastiski iesākti un vēl fantastiskāk nobeigti Kuldīgas pilsētas svētki!!! tiktiešām! atklāšanas vakarā satiku Normundiņu un Stepiņu, prieks par to, mazie zaķīši sen nebija satikti. :))))) bija baigi lietains, bet arī normāli varēja pārsmieties, jo lielākā daļa laika tika pavadīta ar florbolistiem, un ar viņiem vienkārši nevar nesmieties. :D viņu satikšanās uz Liepājas ielas bija aptuveni tāda - (cilvēku burzma, dažādā gada gājuma cilvēki bauda svētkus, kad pēkšņi izceļas milzīga kaligāšanās un troksnis) BĻĒ TU PIDARAS HAHAHA HĒĒĒ TU VECĀ SUŅMUT, JOBANIE KROPĻI HAHAHA - tas saucās, ka florbolisti satikās. :D garāmgājēji, maigi izsakoties, bija šokā. :D es arī paspēju daudzus samīļot un ar daudziem iepazīties un tā. tajā vakarā ap 2iem braucu mājās, lai sagatavotos pārējām divām svētku dienām. drēbes es paņēmu līdzi piecus miljonus, apavus arī, bet vilku tikai vienas, haha. :D piektdien diezgan normāli pavadījām laiku, atkal varēja pārsmieties. :D Niciņš galīgā vafelē pa Liepājeni slēpoja. atlika viņam Martinu ieraudzīt - GĀĀRĀĀĀIS, BĻĒ, TU VECĀ SUŅMUT !!! tālāk viņi darīja kaut ko, kas no malas izskatījās nepiedienīgi, un garāmgājēji atkal bija šokā. :D es jau būtu bijusi ar mieru vēl vēlāk uzturēties ielās, bet Martins sāka čīkstēt, ka nāk miegs. čīkstēja tik ilgi līdz beidzot gājām mājās. nogulējām līdz 5iem pēcpusdienā. :D tad jau lēnā garā taisījos vakaram. satiku Zaķeni, abas gājām skatīties gājienu. mums piebiedrojās Kristiāna un Laura. gājiens baigi garš bija un tā, bet inčīgs. man vēl safočēta florbolistiem normāla fotosesija pēc gājiena, haha. kā gājiens noslēdzies, tā balle sākusies! aši knaši noorganizējos dabūt kompāniju un gājām ielās. lai arī bija plānots vairāk laika pavadīt, dejojot uz laukuma - tā nenotika. :D vairāk apgrozījāmies stenderī un klondaikā. tur, kā sacīt jāsaka, pazīstamie vairāk. vislabāk man svētkos patīk tas, ka tu ej pa ielu un ik pa laikam ieraugi kādu pazīstamu seju un skrien pretī ar ČĀĀĀU! vakara gaitā vairrākkārt izskanēja jautājums ''kur Martins?'', man jau pilnīgi apnika atbildēt, jo es pati nezināju. :D ap pus2iem saņēmu no viņa zvanu - ejam gulēt. SAY WHAAAAAT ? nebūs! 3os aizvedu viņu gulēt un pati nācu atpakaļ dejot. es ieguvu arī nelielu kondīciju. prieks, ka lietojot antibiotikas kopā ar alkoholu, vēl neesmu nomirusi. :D bet alkoholam no sava maciņa es iztērēju tikai 3,50 par vienu jāgera kokčiku. pārējo es padzēros šur tur visur kur. nelielas palielīšanās nolūkos varu pateikt, ka ''pārējais'' ir - sidrs, mojito, moka ar pienu, šņabis un citu cilvēku jāgerīši, hihihih. atceros vienu diezgan smieklīgu atgadījumu. es ar Niciņa māsu viena otru ieraudzījām un kā senas draudzenes - MARTĀĀĀ!!! ANETĒĒĒĒ!!! un apkritām viena otrai ap kaklu un sākām kaut ko runāt. lieki piebilst, ka tā bija pirmā reize, kad runājām :DDDDDD kā stenderī dejas beidzās, tā viss bars bīdījās uz klondaiku. tur čalis vārdā Krists Ginters (pats lika kačāt sev statistiku ;DDD) uzkrita uz alus pudeles un pārgrieza sev roku. bija baigās asinis un tā, bija arī ātrā palīdzība, bet viņš pēc tam vēl gājis uz klondaiku dzert. ;DD es klondaikas viesmīlīgās telpas pametu pulkstens 5:47 un ap 6iem biju mājās. FANTASTISKI PAVADĪTA NEDĒĻAS NOGALE. :))))))))

sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs

es gribu kā bērns vēl just

sēdējām šķūņaugšā nakts vidū, jo nenāca vairs miegs un, paveroties fantastiskam skatam lauku romantikas un aitu blējienuu ietvaros, atcerējāmies visu, kas mums kā bērniem reiz bijis aktuāls. pogi jeb fiškas.. lielai daļai cilvēku pogi saistījās ar sišanos, bet atceros, kā mēs ar Lauriņu tam atradām citu pielietojumu - tur virsū bija pokemonu un mēs ar tiem spēlējāmies kā ar lellēm. hah, meiteņu lietas... un visas tās bērnības multenes! cartoon network - mans ceļvedis angļu valodā. skubijs dū. atceries to sēriju par tiem saldējuma - šokolādes, vaniļas un zemeņu - spokiem? atceries taču! un vispār tik daudz foršas lietas, ko atcerēties. bet vai atceries šīs multenes - top cat, wacky races un kung fu suni ? :))))) klasika! visa mana bērnība, lielākā tās daļa tika pavadīta ar Lauriņu. ko tik mēs nedarījām.. es praktiski dzīvoju pie viņas tāpat kā viņa pie manis. spēlējām tekken 3, uuujaaaaa, tas bija labs!! laukos arī pie manis visu laiku dzīvojāmies, mums pietika ar salmu kaudzi, lai būtu jautri. un bērnudārza brīvlaiks likās kā VESELA MŪŽĪBA! 30 dienas !!!!!!!!! tas arī kalpoja par iemeslu kāpēc man vasara likās tikai 30 dienas gara, haha. atceros kā bērnudārza izlaidumā dziedājām dziesmu ar vārdiem ''tā bērnība paiet un tālumā gaist, bet negribas projām to laist. lai prieks tavās acīs un sirdī mīt, un lai tas neizgaist rīt''. tas bija viens F A N T A S T I S K S laiks. :))))))))))))))

otrdiena, 2011. gada 5. jūlijs

i had a dream

kaut kāds pilnīgi, like, PILNĪGI parasts un iekdienišķs sapnis, bet es tā īstenībā gribētu. viņam vispār nebija sakars. nu lieta tāda, pie mums mājās nereāli daudz ciemiņi, es nezinu kāpēc, bet ir kaut kādi svētki. nākamajā dienā es jūtos mazliet wasted un tā, tad es ar riktīgi DAUDZ DAUDZ DAUDZ segām iekārtojos savā gultā, man ir daudz daudz spilveni, kaut kas garšīgs un rokās es turu portatīvo datoru. tur es vienkārši izbaudu slinkumu. spēlēju spēlītes un daru citas mazsvarīgas lietas. bet labs.

un, starpcitu, KE$HAI ir tiešām dievinoši mati, man patīk arī visi tie viņas spīdumi n shit like that. man tikai nav ne jausmas kā panākt, ko tamlīdzīgu uz sevis.

pirmdiena, 2011. gada 27. jūnijs

tāā, ja.

skatījos filmu, skaistu filmu, labu filmu, protams, aizdomājos un tad tas mani beidzot satrieca. beidzot es sapratu. sapratu, kāpēc man piezogas visas tās bailes, ka nekas nebūs labi, sapratu, kāpēc man ir tik ārkārtīgi grūti teikt, ko domāju. vienkārši uzleca skaidra bilde. visi tie četri mēneši vai cik tur bija. tas viss mani pamatīgi izčakarēja. pamatīgi. es pati jutu kā es izmainos, un ne jau uz to labo pusi. es visu pakārtoju dēļ viena, un vai bija to vērts? daudzi man centās atvērt acis, bet man patika tās turēc ciet un sapņot. līdz beidzot sapratu, ka tā vis nav sapņošana. tā bija viena vienīga ciešana. sāpes un asaras. un tad nāca tagad. kad beidzot viss var būt tiiiik lieliski. bet pagātne mani nelaiž vaļā. viņa bija un tur es neko nevaru padarīt.

svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

lucky john

tā kā pagājušas jau 3 dienas, tad man derētu aprakstīt to, kā tika pavadīti Jāņi, jo rakstīt vēlāk varētu būt vēl pavisam nepieņemamāk. pēc Jāņiem tie tika salīdzināti ar pagājušā gada Jāņiem, un man prieks, ka šie, skatoties pēc visiem kritērijiem, izvērtušies daudz reiz labāki. ar ko tie atšķīrās no pagājušā gada? pagājšgad visi appisās un ne jau no alus, kā arī bija daudz lieki strīdi un pārpratumi un visi darīja huiņu. šogad bija dahujā alus, dahujā ēdiens un dahujā jautrāk. mēs bijām iedzērušu, bet ne piedzērušies līdz grīdai. to gan nevarētu teikt pat Čalkovu, bet tomēr, arī šādā situācijās viņš spēj sevi kaut cik savākt. un, protams, ir anormāli rēcīgs. es vienkārši vārtījos pa zemi no tiem viņa PAT NEZINU KĀ LAI NOSAUC prikoliem, kad bijām tikuši līdz teltij. un vēl Raimonds bija galīgi interesants, haha. kaut kā bišk žēl, ka tomēr neaizgājām uz Vilgāli. to sapratām no rīta, jo nedaudz pietrūka dullības. man jau patika kā Raimonds stādīja priekšā Vilgāli. ;DD kā pilnīgākos, like, PILNĪGĀKOS laukus, bez jebkādas nākotnes. kamēr viņš stāstīja cik tur forši ir, es tikai sēdēju galvu saķērusi un atkārtoju ''vilgāle - šī kurzemes pērle''. bija lieliski.

pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

tā es.

ir diezgan interesanti pavadīta nedēļas nogale, bet detaļās izplūdīšu, kad būs jautrāks prāts. tagad par citu lietu. lai arī bija interesanti, bija arī diezgan piselīgi. normāls mindfucks. un ir grūti, jo es esmu tāda, tāda, kas vienmēr piedos, kaut arī nevajadzētu, tāda, kas atzīs sevi par vainīgu, kaut arī nebūs. man vienkārši nepatīk strīdēties, tas nav priekš manis, bet man tas pilnīgi nevainīgi sanāk. nu nevis strīdēties, bet izprovacēt visu uz strīdu. un tad nu panesās viens strīds, panesās vēlviens, un tad es parasti pārdzīvoju, kaut arī ne es esmu vainīga. domāju, kā salīgt. un viena šī strīda laikā es piecēlos un aizgāju, otra puse ilgi tika pierunāta ar mani izrunāties, bet, neatrodot mani izskanēja frāze - a viņa tur nemaz nav, tad man pohuj. godīgi? nereāli iedūra, nereāli. tam visam pa vidu, protams, bija trešā persona, kas abas puses centās salabināt un nāca mani meklēt, trešā persona kam nebija vienalga. un tad trešā persona prasīja: nu bet, Mart, tu viņu mīli? nu mīli tač! - un tad es apjuku. ''mīl'' ir spēcīgs, ļoti spēcīgs vārds. un vēl trešā persona teica, ka ''viņš tevi čist mīl, es viņu pazīstu''. un tad es domāju. es domāju, ka tādā gadījumā šī otra puse nesaprot šā vārda patieso nozīmi. mani nevar tā uzreiz mīlēt.

ceturtdiena, 2011. gada 16. jūnijs

cheers

jau gadu, precīzi gadu pastāv mans blogs. tas ir svinams fakts! ir jauki palasīt vecos ierakstus, memories!!! un ar prieku gaidu jaunus ierakstus, par kuriem atkal pēc gada vai vairāk, vai varbūt mazāk varēšu priecāties, pasmaidīt.. :)

tā bija mana sevis sveikšanas runa. vēl es mazliet vēlos piebilst, ka man žēl, ka Normundiņš un Stepiņš aizbrauca uz Talseniec. mani puik's būs prom veselus divus mēnešus. :( nav jau nenormālais gaisa gabals, bet tomēr. gan jau es viņus šajā vasarā apciemošu!! ir jāiedzer! lai viņiem labi strādājās un pilnas kabatas ar naudiņām. :)))))

trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

school's out for summer

ir sākusies arī mana vasara. izlaidums bija laikam pati karstākā diena, ko es vispār varēju piedzīvot visa sava mūža laikā, un ja mamma nebūtu nopirkusi vēdeklīti (GOD BLESS HER), tad es te tā tagad nesēdētu. izlaidums bija neizlaidumniecisks. nebija tā sajūta. tu gaido to dienu visu gadu, tiek izgrūzta milzīga nauda un nekas nenotiek. nekas interesants. es sēdēju uz skatuvītes, direktore jau kādu septīto minūti mala savu runu un man nāca apgaismotība, ka this is it, there is no turning back! bet nebija tā sajūta. nu, jebkurā gadījumā, paldies visiem, kas mani apsveica. :)*
izlaiduma vakars izvērtās diezgan interesants. nē, mums nebija nekāda pirts, kur visi brutāli pieliek sejas un man tas sāp, bet vienalga bija labi.
par vasaru runājot, i'm gonna love this summaaaaah, viss jau ir iesācies lieliski! ašās idejas pilnīgi noteikti ir vislabākās idejas, kas var būt. pirmdienas vakarā pusvienpadsmitos ar Alisi, Auci, Diānu un hmm mani haha ar riteņiem mināmies pie Elvitas. roadtrip to zlēkas city! nieka 50 kilometri turp-atpakaļ, bet mēs to izdarījām! ar mokošām sāpēm zemjostas ekstremitātēs, protams. bet es priecājos, beidzot pēc ilgiem laikiem es pieliku seju, mana mīlestība šņabītim nav zudusi. nonākot Kuldīgā, nopirku ūdeni, nekas nebija ēsts, tāpēc gandrīz pavēmu no tā ūdens bet bija labiniec. šobrīd man ir diezgan grūti pateikt kurā dienā kas notika, jo es pa dienu pēc negulētās nakts pagulēju un sāku jaukt dienas. tā man ir vienmēr.

ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs

pienācis mans laiks

rīt izlaidumeniec, bet vispār, like, VISPĀR neliekās. atceros, kā pagājšgad, kad bija Annas izlaidums, es biju vairāk aizrāvusies ar to izlaidumu nekā viņa. un tagad man tas pats, kas bija viņai. vispār neliekas. vispār neinteresē. tas tā dīvaini. nu bet priecē tas, ka būšu smukiņa, mani baigi sapucēs. ;DD FAKEN ŠIT tikko atcerējos, ka nagi jānolako. ehh, rīt no rīta. kā vienmēr, viss uz pēdējo. tā man patīk. būs labi, ja pamodīšos. ceru, ka uz izlaidumu pamodīšos. ;D par klasi. pietrūks man viņi? nu jā. kaut kā žēl, bijām baigi rēcīgie un orģinālie, for real, es neesmu iedomīga, es runāju mūsu visu vārdā. mēs visiem patikām. :)))))))))) nu, izņemot mācību stundās. tad skolotājas nebija laimīgas. un mūsu priekšnesumi... kur tas laiks? sarkanķobītes triloģija, repakpriekšnesums, DZINTARS... eta zhiznj. un meitenes - manas meitenes! cik mēs lieliski pavilkām aerobiku! norāvām grand prix kaut arī bijām izdomājušas soļus pēdējās 3 dienās. memories. un šogad, norāvām pēdējo vietu, jo mums bija VIEDOKLIS. par to mūs sodīja. bet es zinu, es tāpat zinu - mēs bijām uzvarētāji! un visa tā svinīgo pasākumu būšana. nu mēs esam dzimuši un audzināti par nepieklājīgiem cilvēkiem, piedodiet! tas par pimpjiem bija labs, jā. ;DDDD diez rīt atkal ko tādu no mums varēs sagaidīt? es ceru. rītdienas priekšnesumam jānes mūsu vārds! ''pēdējais brīdis apvienojumā ar lielisku uzstāšanos'' - tu esam mēs. es mīlu mūs. bija laiks, kad nemīlēju un nevarēju ciest, bet nu - nu es mīlu. un tas par izlaidumu.

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

happiness hit her like a train on a track

kā jau teicu - man bail pazaudēt savu laimi. man tā vien gribas ierakstīt ''es esmu tik laimīga'' , bet es tā nedarīšu, jo man ir trakoti bail, ka nostrādās kaut kāds Mērfija likums, un viss apgriezīsies kājām gaisā. tā nu es te tā sēdēju, domāju par notikumiem dažas dienas uz atpakaļu, kā jau es vienmēr daru un, protams, cauri izskrēja ''zsa zsa zsu''. labi, godīgi - es sajutos laimīga, bet pēc nieka pāris sekundēm jau nomainīju seju. nē nē, nekādā gadījumā, stay on earth! bet ir tik grūti palikt uz zemes šādās reizēs, un vēl trakāk - man nepietiek! es gribu vairāk, es tiešām gribu vairāk! kā es varu prasīt vēl vairāk ja jau tagad man ir labi? un tad man ienāca prātā šī doma. bet kaut kad taču šī laime beigsies. tas nevar turpināties mūžīgi. pienāks brīdis un vairs nebūs nekā no tā visa. un ko es tad darīšu? kad vairs es vēl atradīšu tamlīdzīgu laimi? un vai vispār šī ir laime? uz kurieni tas viss iet?

trešdiena, 2011. gada 25. maijs

esmu tik paredzama

ar Annu staigājām pa pilsētu un es viņai stāstīju savus priekus un bēdas.
Marta - un atkal, iedomājies, atkal es sajaucu vārda dienu ar dzimšanas dienu!
Anna - un kas tad ir ?
Marta - nu kā, tas tak ir pilnīgi cits mēnesis un es iz..
Anna - izlasīji nepareizās saderības horoskopā, vai ne ? :D
Marta - JĀ! :D

otrdiena, 2011. gada 24. maijs

just keep swimming

man ir paniskas bailes pazaudēt savu laimi. man pat tagad to negribas par laimi saukt! jā, es priecājos, ka viss tik jauki notiek, bet man ir bail, ka to skaļi pasakot, tas viss varētu vairs nebūt. man meitenēm ir bail stāstīt kas un kā, jo man liekas, ka ja es pastāstīšu, tad viss pēkšņi sāks notikt slikti. šodien Laura bija sagruzījusies un teica - kaut man veiktos tā, kā tev. es vienkārši kaut ko sāku žestikulēt ar rokām un teicu nē nē NĒĒĒĒ NĒ NĒ NĒ, tā nesaki! viņa, protams, nesaprata un tā, bet nu jā. es tikai turpināju atkārtot nēnēnē un teicu, ka man nav nekāda veiksme. jā, man iet labi, bet es to par veiksmi nevēlos saukt. es nevēlos plātīties, ka esmu laimīga, jo ikreiz, kad sāku par to skaļāk runāt, es apraujos. man iet labi!

sestdiena, 2011. gada 14. maijs

zhiznj

beigās būs sanākusi tīri jauka nedēļa. nedēļas sākums bija tāds noraudāts un nočīkstēts un likās, ka vispār pis nahuj dirsā bļeģ, bet nu nav tik traki, viss ir pat ļoti jauki, viss noskaidrojies. es tikai negribu sapriecāties, lūūūdzu, turat mani pie zemes, neļaujiet man lidināties, joes negribu sapriecāties un tad atkal nokrist! lai viss rit savu gaitu.


par notikumiem sīkāk. tātadiņ, vakar bija black friday. pēc skolas ar Zaķ aizlaidām uz Ventspili, nahuj nezinu kāpēc, vienkārši aizlaidām. lija lietus, bija ne taka auksts, ne taka karsts, izņemot iekštelpas, kurās es miru nost no karstuma un tā jā. likās, ka galīgi nevelk uz zabi iet, aizgāju pie Anijas, sēdējām gultā un ''eu, mošk ejam? labi, ejam.'' beigās tīri jauki bija. es labi pavadīju laiku un nepiedzēros, ko nevarētu teikt par Aniju ;DD viņa piedzērās gan. haha, lielie ali yea. es jau ar iedzēr, bet kaut kā nevilka piedzerties. sēdējām tajā gengeļu priekštelpā, tur jauki. sēdējām čisti kādu stundu, pīpējām, iekapājām lielos alus un dziedājām. ar Auci mums baigi forši sanāca uzdziedāt ''someone like you''. un man patika arī grupa SABOT, viņi bija jauki un mūzika bija superīga. āāā un haha man saplīsa brilles, kuras es nopirku faking otrdien! viens čalis teica, ka viņām vajag skrūvīti un tad es somā meklēju skrūvīti, kas bija apmēram tā - semka, semka, semka, salvete, 2 semkas, semka - ;DD bet tagad viss oke, skrūvīti atradu un salaboju :) visnotaļ jauks vakars. šodiena arī bija oosam, bet to es neaprakstīšu, jo būtu tā kā par agru

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

the sweet sound of death

how terrible it is to love someone that death can touch? mēs neviens tā īsti neesam pasargāti no nāves. un vispār, nevis tā īsti, bet mēs patiešām neesam pasargāti no nāves. un vienmēr cilvēks tiek novērtēts tikai tad, kad viņa vairs nav. kaut gan ne tikai cilvēks. ikviens mīļais, ikviena dzīva radība, kaut lieta - viss tiek novērtēts tad, kad nāve to jau pievākusi. tas ir skumji, bet tā tas ir. visi to zin, bet visiem ir vienalga līdz tam vienam brīdim. yeah, to es gribēju uzrakstīt.

sestdiena, 2011. gada 7. maijs

telefonsaruna

šovakar izlēmu ar riteni aizmīties uz Vilgāl pie pacaņiem un tā, nu tad ap pulksten desmitiem minu ārā no mājām. mammai nepateicu, jo ko ta nu es viņu traucēšu, viņa pirtī un tā ;D līdz ar to bija arī šī liktenīgā telefonsaruna ha

es - jā?
mamma - KUR TU ESI ???????????????????
es - vilgālē
mamma - KUR ?????
es - nu vilgālē
mamma - KĀ KĀPĒC KO TU TUR DARI ?????????
es - nu es atbraucu
mamma - KĀ, AR KO ????????
es - ar riteni
mamma - UN KĀPĒC TU MAN NEPATEICI ??????????????????
es - nu tu bij pirtī un tā... ;D
mamma - VARĒJI JAU IENĀKT!!!! TEV VISMAZ ATSTAROTĀJI IR ???????
es - nu ritenim ir
mamma - [te seko gara morāle par atstarotājiem un to, ka ir tumšs un esmu pārliecināta, ka kaut kur izskan arī vārds ''idiote'' ;D]
es - [klusēju, mazliet smejos]
mamma - KAD TU BŪSI MĀJĀS???????????????????
es - nu drīz.....kaut gan, nuuuu kaut kad jau būšu, nezinu ;D
mamma - [vēl kaut ko mazliet izārdās par to atstarotāju tēmu]

saruna beidzās ;DDDD

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

so middle, so middle

iet tā, kā pa kalniem. te es priecājos, te es bēdājos. es esmu tāda, nu, tāda...naiva. vai lētticīga? nē, man vienkārši patīk sadomāties tā, kā es gribētu un tad man sāp, jo tā kā es gribētu - tā nav. prieks, ka man ir labi draugi. baidos spēlēties ar vārdu labākie, tāpēc saku labi. tā ļauni izklausās, bet tas nav tā domāts, es vienkārši baidos tā teikt, ka labākie. nu ja. bet nav ko sūdzēties. protams, ir šī viena lieta, par kuru es tik ārkārtīgi baidos, es baidos, ka mani pievils tieši draugu puse, ir diezgna muļķīgi, jo es jau itkā saprotu kā patiesībā ir, bet es vienalga baidos, ka varētu notikt slikti. šeit varētu iemest kaut ko par tēmu ''es pārāk ātri pieķeros cilvēkiem'', jo tā arī ir. itkā jau tu dzīvo un mācies, bet es nemācos. VISPĀR. visu laiku vienas un tās pašas kļūdas. diezgna stulbi. haha. bet nu jāpriecājās, jāpriecājās, ko ta bēdāsies? ienāca prātā šitā dumjā dziesma don't worry be happy haha ;D nu, notiek jau arī daudz interesantas lietas, piemēram, es laikam pārdošu Norķim savas bikses ;DDD tas ir galīgi dīvaini, nebiju domājusi, ka savus džinsus pārdošu klasesbiedram, bet viņam tiešām labi izskatās ;DD vēl varu palielīties, ka ķīmijas kontrodarbā dabūju diezgna stabilu divnieku, pašai prieks par sevi ;D
šodien es esmu tāda nekāda, like walking dead. man sāp viss, kas var sāpēt, kā es pakustos - es izkrakšķu, man gribās ēst, jo no neēšanas nāk vēmiens, bet es paskatos uz ēdienu un nāk vēl lielāks vēmiens un tas ir baigi dīvaini. tas saucās skaidrā piektdiena. es ar sevi lepojos ;D bet rīt laikam sanāk netik ļoti skaidrā sestdiena, jo Annija piedāvā pirti kaut kur aiz Mežvaldes, viņa pati nezin kas un kāpēc viņu rīko, bet pirts paliek pirts ! visu to pirtslietu noskaidrošu rīt. iespējams es 17.00 apmeklēšu Vilgale city, jo šovakar saņēmu visi, nu, interesantu (lai neteiktu vairāk) zvanu. man zvanīja Rūdis un Eliass. es viņus nepazīstu, bet zinu un viņi mani tieši tāpat. autobuss mūs vieno ;D nu jā, izklausījās tādi ieshotojuši un drosmi sarijušies un aicināja mani uz Vilgāli nākamās dienas 17.00 vērot kaut kādu random koncertu ;DD nu jāmēģin tikt, viennozīmīg!! labiņi, čaviņas, es krakšķēšu uz čučiņmuižiņ haha

trešdiena, 2011. gada 4. maijs

the right time

manā dzīvē šobrīd pilnīgi noteikti ir iezagusies mierīga laimes sajūta. reiz es šeit rakstīju, ka, lai aizmirstu vienu atkarību, jāatrod cita, un atkal varu apstiprināt, ka tā ir balta patiesība. mana jaunā atkarība nav gluži kā tāda atkarība, nu vismaz pagaidām nav. tā ir laimīte, tas ir mazs prieciņš, kas mani paceļ spārnos, bet tai pat laikā notur pie zemes :). tāda pilnīga miera sajūta. un tas ir tiiiiiik labi! pa retam rodas bailes, ka šāda laimīte varētu liecināt par kaut kā slikta tuvošanos. es jau arī zinu, ka drīz būs kaut kas slikts (nu tā - pazīstot sevi), kaut kas tāds, kas mani apbēdinās, tāpēc tagad steidzos izbaudīt šo laimīgo mieru :).

pirmdiena, 2011. gada 2. maijs

never an end

diezgan daudz lietas pāršalkušas prātu, daudz kas noticis, daudz kas tāds par ko likās -nē, nekad! negribas ieslīgt notikumos, gribas vairāk pafilozofēt. par draudzību. šoreiz par to. šis laiks 9. klasē tieši man ir bijis īsts draudzības pārbaudījums. daudz dusmu, daudz skumju, arī pāris asaras. vairāk gan tas viss izvērties dusmās. bet vai tas ir to vērts? vai nevar vienkārši pievērt aci uz notiekošo? nu jā. pavisam jau nevar tā neskatīties. un tad, kad tu ieskaties un tev nepatīk - tu sadusmojies. dusmas aug naidā. naids ir slikts. nav jau tā, ka nevajag padusmoties, vajag, protams, ka vajag! tas ir lai saprastu draudzības cenu. visi tie strīdi, aprunāšanas un pārējais meiteņu sūds. man uz vienas bildītes ir tāda doma, kur rakstīts ''there is always an ''end'' in friend''. bet tā nav. ja cilvēki ir bijuši draugi, nu tādi patiešām draugi, tad tur nav beigu. var būt pauze, bet ne pilnīgas beigas. nekad. es savus draugus mīlu. visus. it īpaši iepauzētos. ļoti mīlu. šī pauze vienkārši ir vajadzīga. tā ir bijusi pa laikam noņemta, tā bišķiņ, itkā viss būtu kārtībā, bet nav jau. tā pavisam nav. dažreiz uznāk skumjas par lieliskajām atmiņām, bet ar tām kopā nāk arī nepatīkamās atmiņas. atceros visus tos pārdzīvojumus, pārmetumus un visu pārējo. kam tas viss? tad man nolaižas rokas. esmu egoiste. es negribu, ka man sāp. man ir apnicis, ka man sāp. tāpēc ir pauze. cik ilga? nezinu. to draugu vērtību mēs saprotam tajos brīžos, kad ar viņiem notiek kaut kas patiesi šausminošs, kas tāds par ko tu vispār neesi varējis aizdomāties. nu ne jau ar maniem draugiem, nē! un tad tas notiek. kas tāds, ka tu paliec uz mutes. tu sāc justies vainīgs. es nevēlos vairs neko tādu, nevēlos. tas ir briesmīgi, tas ir šausmīgi. kāpēc tā vajag, ja var labāk? dzīvosim draudzīgi. palīdzēsim draugiem. viņi mūs mīl, mēs mīlam viņus. nevajag tik ilgi pauzēt.

svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

a la la la a la

mīļo pasaulīt, kā es tā! mani bēdīgie ieraksti te jau kādu laiku marinējas, kaut arī bēdas ir prom. tagad kādu prieciņu jāuzraksta. man dzīvītē ir prieciņš :) viņš uzradās diegan ātri. es vienkārši izlasīju kaut kādu lame teicienu un tad arī sapratu, ka nav ko bēdāties. kā tas teiciens skanēja, precīzi neatceros, bet bija kaut kā tā - ka jādzīvo te un tagad, ka nav jēgas pārcilāt atmiņas, jo tās izmainīt nevar un, ka nav vērts būvēt nākotni, visam savs laiks. pilnīgi sūdīgi nepareizi un sabūrīgi atcerējos, bet aptuveni doma skaidra ;D skolā laiks arī diezgan jauki tiek pavadīts. hahaha atcerējos kā Rozītis stundā padzērās no kaut kādas pilnīgi dīvainas pudeles un es prasīju, kas tur ir iekšā un viņš teica, ka bērzu sulas. es pateicu fuj bērzu sulas ir negaršīgas, un tad viņš man iedūra dvēselē. pateica, ka es pati esot negaršīga ;D vispār man patīk mūsu klase. ņemot vērā mūsu darbības, brīnos, ka neesam izslēgti no skolas. latviešu valodas skolotāja ir reāli neciešama. zēni bija augstā čupā sakrāmējuši krēslus, sasējuši visu kopā, diegu piesējuši pie durvīm un kad vēra durvis vaļā, tad BAMBAMBAM viss sagāzās ar milzīgu troksni. skolotājai būtu bijis JĀKLIEDZ, JĀĀRDĀS, JĀVED MŪS PIE DIREKTORES, JĀSIT MŪS, bet nēēēēē, viņa liek visu savākt un turpina stundu, like, who does that ???? un tā jau tikai mēs varam, kad audzinātāja no klases uz brītiņu iziet ārā, sākt mētāties ar pakaramajiem (kurus neļāva aiztikt), protams, pusi no viņiem saplēst, un ķipa slēpjot pierādījumus, izlidināt saplēstos pakaramos ārā pa logu no 4. stāva ;D pēc tam skolas priekšā pie ieejas skaisti mētājās pakaramo detaļas ;DD ak vai augsto debestiņ, par daudz es te par to klasi sarakstīju. tagad palielīšos. vakar nobraucu ar riteni 20 km :)))) un Agnija nīd, ka es esot nodevēja, a ko tad pati? :D atbraucu, prasu kur ballīte, a viņa - es nez :D tad arī beigās sanāca tā, ka nonācām kaut kur ne tur un no diezgan interesantiem (lai neteiktu vairāk) cilvēkiem, dabūju uzzināt, ka es esmu slikts cilvēks dēļ saviem matiem :) tas tā īsumā, ha, kā sacīt jāsaka - lai neteiktu vairāk.

ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis

you'll soon be free to fly

diezgan sapīgi to visu redzēt, dzirdēt, klausīties, zinot, ka iespējams, ne ļoti, bet iespējams, varēja būt pavisam savādāk, bet tā jau savā ziņā bija mana izvēle, vai ne? bija taču

svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

seši seši seši

ja godīgi, es nebūtu varējusi aprīļa mēnesi iesākt labāk :D piektdienas vakarā bija florbols pēc kura atnācu pie omas un domāju, ka neko jau vairs nedarīšu. še tev! Auce un Alise aicināja pie sevis. normāli iekapājām, izrunājāmies, iepazinos ar Gati, tas bija kruti, tagad es viņu pazīstu :D smieklīgi kā Auce novandījās pa trepēm, man aiz smiekliem elpa aptrūkās haha. kaut kad arī gājām gulēt un pa nakti man piezvanīja Volkonovska un stāstīja par sevi un Liepāju, bet es to būtu aizmirsusi, ja nākamajā dienā nebūtu viņu satikusi un atcerējusies, ka viņa man zvanīja :D no rīta pamodāmies ar nelielām galvassāpēm, Auce un Alise ar mazliet izteiktākām nekā es. tad es sāku darboties pa virtuvi un uztaisīju savu firmas omleti nom nom nom. aizgāju arī uz super ghetto pēc ēdiena. tā pagāja rīts un es gāju pie omas, tad ar Zaicccc izgājām Kuldīgas ielās padarīt neko un tad jau nācu pie omas taisīties zabim. man vispār un galīgi nebija noskaņojums, biju dusmīga uz visu pasauli, bet tas viss drīz vien mainījās. zabadakā skanēja kaut kāda sātanistu mūzika līdz ar to zālē es iegāju diezgan reti. es vispār neatceros kur es uzturējos :D dzert man nebija, bet es vienalga piedzēros. sakasījām kaut kur arī piecus latus un pazvanījām taksim, lai atved vodkaaaaaaa. un tad sākās smieklīgi :D:D:D bija chick fight :D Sandra vienu meiteni nosauca par midžitu, ar ko arī viss aizsākās un pēc tam tā Linda viņai palika padeni un Sandra riktīgi sāka airēt virsū :D eeeeeej tu nooooooost kādu kušķi no matiem viņa viņai izrāva :D un kā punkts uz i bija iemest tos matus viņai sejā vēl pasaktos ''skaties, kuce'' :D bet ar to jau viss nebeidzās. Auce visu laiku Sandru valdīja kamēr Sandra tur plosījās lai kluptu viņai virsū. nu un tad Linda nāca virsū un kaut ko airēja laikam un Auce vēl visam pa vidu kliedza SANDRAAA PASAKI BRING IT ON ;DDD kaut kādā veidā Sandra nonāca līdz zemei un viņu sāka spārdīt un Auce arī dabūja pa seju, jo bija pa vidam. Sandra vēl tur kliedza - iesper guļošam cilvēkam iesper !!!!! :D:D:D tikmēr es sēdēju malā līdz zemei pārsmējusies :D kaut kas man sāka nīdēt, ko es vispār smjeoties, pasaukšot mentus un to pudeli man rokās ar mani ko[a uz mentiem aizvedīs un sāka man ņemt nost pudeli un es tā WTF KO TU DARI sāku kliegt :D beigu beigās jau cilvēks tikai gribēja padzerties haha. padzērās arī, visu vakaru staigāja kā niedra vējā, jo labāku salīdzinājumu es nevaru izdomāt. un Norķis arī galīgi aplējās, es viņu apsmēju un Georgs mani rāja, ka es smejos, jo iepriekšējā zabī es pati biju apkurījusies un man bija slikti un man bija tāds wtf kāpēc es nevarētu par viņu smieties, ja viņš pats smējās par mani? :D KARMA. sanāca vēl Bergmanis ar crew, es manliekas baigi daudz pēc kārtas gengeļoju, bet tas tā. mazliet arī izārdījos pie sātanistu mūzikas. un vispār visa vakara gaitā es biju pārsmējusies līdz zemei. pa nakti paliku pie Anijas, bet oma to nezin, viņa domā, ka es pie viņas paliku :D tagad ir svētdiena, man riebjas svētdienas, mazliet galva sāp, bet dzīvojam haha un es dusmojos dusmojos dusmojos par vienu fakamaka sūdainu lietu

piektdiena, 2011. gada 25. marts

iepipe sito

vakardiena kaut kāda vakardiena, kā jau tas bija paredzams - aizgulējos. piecēlos ar domu bljac un gribēju skriet pie loga skatīties vai mamma ir mājās. jau pagriezos pret logu, gatavojos skriet, bet atkritu atpakaļ. sniegs???? kas pa nahuj? tā arī pateicu. jebkurā gadījumā - mamma nebija. nācās gaidīt līdz vakaram, kad tikšu uz kuldiga city. bet labi vien ir, normāli paspēju sataisīties. nonācu arī pie slēdziena, ka līdz ar to, ka manas bikses un josta ir pie Normunda, man nav ko vilkt, jo vienas bikses mazgājās un otras es nevaru vilkt, jo man nav josta un viņas krīt nost un trešās ir pie Norķa un Norķa bikses es nevaru vilkt ;D būs jāsamainās atpakaļ. nu neko, atbraucu uz kuldzhh, satik zaiccccc, padarījām neko, mazliet biznesss un nācu pie omas. skatījos filmu, likās, ka nekas vairs šajā dienā sevišķs nenotiks, bet tad Andruš pasūdzējās, ka garlaicīgi un nāca pie manis. tukšojām to, kas vairs bija atlicis no jaager un cīnījāmies par to, kurš liks dziesmu. šī cīņa laikam nekad nebeigsies. bet nu lielākoties nācās klausīties http://www.youtube.com/watch?v=3J0utfYWJvg&feature=BF&list=FLl_3I5-LLZXs&index=3 hahaha. vēl es tiku iepazīstināta ar gacho mūziku, ļoti man dzīvē noderēs haha. bet tā neko, drīz jau reperis tinās mājā un es gulēt un tad jau RISE N SHINE rīts klāt. oma sacepa pankūkās, briesmīgi daudz pankūkas, es vairs nekad neēdīšu pankūkas !!!!!! vēl viņa teic kaut ko par to, ka viņa bija jauna un viņai arī uz pavasar pusi sirds palika nemierīga vai tā kaut kā, nezinu kāpēc viņa to man teica, bet tas bij interesanti :DD jāskatās ko šovakar, mošk ballīt ar reper vol.2

ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

manuprāt


cory kennedy

tā jau ir un esmu jau par to teikusi iepriekš - mani uzskati par to, kas ir skaistums atšķiras no citu viedokļiem. un cory tiešām ir viens no visskaistākajiem cilvēkiem uz zemes. un jā, tavuprāt, es būtu varējusi atrast skaistāku bildi, kur viņa izskatās pievilcīga, bet es tā nedaru, jo tieši šī bilde ir skaista, tieši šajā bildē var redzēt cik skaista viņa ir. un viņa tāda patiešām ir.

trešdiena, 2011. gada 23. marts

but i said 'no no no


jau kuro dienu iet skolēnu brīvlaiks, bet man vispār nav sajūta, ka tāds būtu. kaut kāda ieilgusi nedēļas nogale. šodien (kad ir trešdiena) es baigi plānoju, ka neskatīšos multeni pa tv3, jo skatīšos savu multeni un tā es plānoju, jo domāju, ka ir sestdiena :D bet tas jau narmaaaal, ņemot vērā iepriekšējās dienas notikumus, par kuriem es tagad skaisti jauki pastāstīšu ;D začim tērvetē sanāca šaize un viņa ātrāk atbrauca atpakaļ uz kuldīgu un, tā kā viņas vecāki ir Polijā, izdomājām ballēties haha. elvītī baigā veiksme uzsmaidīj, satikām pazīstamus cilvēkus, kas skaisti jauki nopirka mums sliktas lietas ;DD mēs tā pa smalko - ar jaagermeistaru pie svecītes dzīvoklī ;D pirmā mutīte bija garšīga, bet pēc tam viņš apnika un vienkārši lējām kuņģī. viena no mūsu sarunām ''Laura - tev ir pālis?, Marta - nē, Laura - DZER! '' haha. vispār trak iedev galvā jā, bet bija baig smieklīg. es gāju barot Lauras zivi, kuram, starpcitu, es pa dienu nopirku barību ;DD nu jā, gāju barot, ņēmu barību un sūda nesapratu kāpēc nekas nav iekšā tai maisiņā līdz man aizgāja, ka es otrādi turu. pametu skatu lejā un mīļo pasaulīt, visa barība uz kaut kādām grāmatām un pie zemes :D nu vismaz Anšlavs tagad ilgi būs paēdis, jo es, nepaklausot Lauras aizliegumiem, iebēru viņam trako sauju :D nu jāā, bet kruti, sēdējām pie zemes brāļa istabā, pīpējām, piepelnojām paklāju haha un, pateicoties brālim pālim, bijām sūdīgi atklātas savās sarunās ;D bet vispār trak ātri iemetām gulēt, jo sākām agri haha. tas jau pohujixxxx. mēs maz tā guļam, aizmigt īsti nevar un te pēkšņi tai bomzei paliek slikti un viņa metas uz vannasistabu. es normālā kondīcijā vārtos pa gultu pārsmējusies un man uznāk apgaismība - pelmeņi! pohuj, ceļos un eju cept pelmeņus. Laura no vannasistabas - WTF KO TU DARI? Marta - cepu pelmeņus ;DDDD bet tas jau narmaal. īstenībā manliekas, ka es nevienu brīdi tā īsti neaizmigu, pa nakti vairākas reizes uz riņķi noklausījos vainhausas back to black albumu. un kas bija pavisam tizli? pulkstenis ~ 6.15 un abas pamostās un nevar aizmigt. skatās kaut kādas lame multenes pa tv5. supersuns kripto ;D uz kādiem 7iem jau cēlāmies vēlāmies, uzslēdzām vienīgo disku, kas mājās bija atrodams (avril lavigne - the best damn thing) un darījām rīta ģēlas. nu karoč Laura es nezinu ko darīja un es ar smēķ zobos gādāju brokastis jeb vārīju cīsiņus ;D bet pie avrilas dziesmām normāls tresii tresii, riktīgs labs un pacilāts garstāvoklis man bija, es tur lēkāju kaut ko kamēr tā bomze nīd kā es vispār varot palēkāt ;D aaaaa un bij viens smieklīgs moments. vedam ārā suņus un es saku - ee reku sasalušas peļķes! tad jau kaut kādi grādi ārā ir, bet man nav auksts, jo man arī grādi ir ;DDD un vēl ejot pāri peļķēm es nezin kāpēc pateicu ''ledlauz, ledlauz, laid mani vaļā'' ;D pārējais viss kā jau normāls bomž rīts. atbraucu mājās un biju baigi laimīgā, jo pēc šādām naktīm atgriezties mājās ir ellīgi patīkami.

tā kā mēs esam ņuņņas, tad mēs neizdzērām visu un mums palika pāri kāds nullltrīs un tākā Laura uz jaager vairs nespēj paskatīties, tā viņš ir pie manis un iespējams tieši tu būsi tas laimīgais cilvēks un satiksi mani un es varēšu tevi uzcienāt, mmmmm ;D

sestdiena, 2011. gada 19. marts

let's get high


vakardiena pilnīgi noteikti bija ar visādām lietām viskrāsainākā diena, kas man pēdējā laikā bijusi. no rīta narmalna neaizgāju uz 3 stundām, jo man palūdza pakavēt laiku, skolā bija palikušas vēl 3 stundas no kurām tikai vienā mes kaut ko darījām un tas nemaz nebija slikti haha. vispār brīvlaiks ir sācies, bet man tā nelikās. pēc skolas ar Aniju aizgājām uz rda humpaļiem un viņa nopirk divas jakas, kuras viņai ielika rda maisiņā un tad mēs gājām pie viņas un es viņu apsmēju, jo viņai bija rda maisiņš hahahahahaaa. aizgājām pie viņas, kas ir PUTNUDĀRZĀ, un paēdām ellē ratā visgaršīgākos kartupeļus ar vistiņu uz pasaules!! vēl noskatījājiems topmodels, tad es zvanīju Normundiņam, uz Liepājenes satikāmies un gājām pie manas omas gaidīt zaķeni, lai taisītu bongu. protams, mums jau nebija follijs un tamlīdzīgi sūdi, tāpēc nācās iet uz veikalu. kad gājām gengeļot, satikām florboliešus haha kas kliedza KUUL DĪĪ GA!! tad atkal pie omas, sataisījām bongu līdz galam, mazliet apbrīnojām mazo zaļo un gājām uz spēli. tur mums pievienojās Jušk un Georgs, mazliet paskatījāmies spēli, bet ātri tināmies pie Norķa pēc vīna un tā un tad jau uz zabadak. pa ceļam mazliet estrādē ievilkām mazo zaļo, bet tad nekas nebij un ko ta ko ta. zabadakā pilns pilns ar cilvēkiem, par maniem vīriešiem nemaz nerunājot !! bet baigi trak, gājām kurīt mazo zaļo, es stulbā daune pa daudz savilkos, likās, ka nomiršu haha, es čisti 3 stundas sēdēju un darīju neko, tikai teicu visiem, lai ar mani nerunā :D bišk dusmīga esmu, nedabūju tā kārtīgi apbrīnot tos cilvēkus, kurus sen nebiju redzējusi, bet es arī neteiktu, ka es nožēloju, jo tā, mīļie draugi, ir pieredze :D es zaķenei rakstīju īsziņu kaut kādas 20 minūtes, tā īsziņa ir graujoša :D es nekad neesmu rakstījusi TIK nenormāli skaidri un ar visiem komatiem un lielajiem burtiem, nekad :D vispār nevienas kļūdas, taka tāds atstāstījums :D uz kādiem pustrijiem laikam mēs vilkās mājās, tas likās tik ilgi, tik nenormāli ilgi :D bet jā, par vienu lietu runājot, žēl, protams, bet ko ta ko ta.

pamodos uz kādiem vieniem, par to prieks, dabūju izgulēties. nekā man nav, tikai bišk samiegojusies esmu, man pat trak nekaltē haha. radinieki atbraukuši ciemā, sēžam visi pie galda, kaut ko runājam, man piedāvā vīnu un es loģiski, ka atsakos un tā. prasa vai es alkoholu nelietoju un es tik nēē nēē, sātan atkāpies ;D kaut ko vēl sāka runāt par marihuānu, bet es tik sēžu un klusēju, sēžu un klusēju :D:D tagad gaidu, kad beidzot brauksim mājās, jo es gribu mājās. es gribēšu skatīties nārnijas hronikas. vakar, nākot no zabadak, sniga sniegs un uz tilta laternas izskatījās kā nārnijas hronikās un es tāpēc gribu skatīties.

trešdiena, 2011. gada 16. marts

one way track


vakar uz fikso ienāca prātā, ka es varētu nakti negulēt un tad no rīta varētu laicīgi sataisīties, bet tik pat fiksi cik es to iedomājies, tik pat fiksi aizmirsu un gāju gulēt haha. jebkurā gadījumā, mērķis bija no rīta pamosties pietiekoši laicīgi, lai bez steigas varētu sataisīties. mērķis netika izpildīts :D bet vienalga, sataisījos pietiekošo narmalna, nu salīdzinoši. jau no rīta bija skaidrs - diena būs laba. pēc ceturtās stundas jeb nu jau oficiālajā kumārīšanas starpbrīdī es un bergggmans un zač gājām uz muciņ pīpēt un pa ceļam baigi filozofējām. kā būtu ja uz pasaules nebūtu nekas? pilnīgi nekas! pat nekas nebūtu, būtu viens liels nekas, kas pat nebūtu, jo būtu jau nekas, kas arī reāli nebūtu! reāli sapisāmies savās domās, bergmanim pat pretīgi palika to iedomāties un tad zač pateica meteroīts un es teicu, ka ir meteorīts un atkal kādu laiciņu, līdz pat stundas sākumam, tika apspriests kā īsti ir - meteroīts vai meteorīts :DDD nu vispār jau filozofija laba lieta haha jā.


ārā pamatīgi jūtams pavasaris, zāle jau ir vairāk nekā sniegs un gaiss daudz siltāks palicis, un saulīte spīd un baigi jauki. man ļoti patīk pavasaris. lai arī kā es gaidītu vasaru, būtu nepanesami pārslēgties no ziemas uz vasaru. vispirms vajag pavasari, jo tas ir visskaistākais gadalaiks.


piektdien jāčāpo uz zabadak, Norķis lohhhs sabaidīja mani, ka netiks, bet viņš tikai esot pajokojis. baigie joki, es teikš !!!! stepiņš vispār nevar nomierināties, baigi sapriecājies. man nav nekādu iebildumu, ka stepiņš nāk uz zabadaku, man ir iebildumi, ka viņš ar skeitparku nāk uz zabadaku, bet tāāāāād dzīīīīīīv. un jaa jaa jaa - gonna smoke some weed hihi

otrdiena, 2011. gada 15. marts

when everybody's fightin' for the promised land


Look at your young men fighting
Look at your women crying
Look at your young men dying
The way they've always done before



never coming back


šodien sēdēju elvī, skanēja runaway train dziesma. skaista dziesma. lika aizdomāties. sāku domāt par tēmu kā būtu ja būtu. kā būtu, ja pie manis nonāktu šis vilciens, šis no visa bēgošais vilciens, kas nekad nenāk atpakaļ. ka būtu, ja man kabatā mistiski būtu uzradusies šī vilciena biļete. ja es vienkārši varētu iekāpt un nekad neatgriezties. pilnīgi nekad. atstāt visu tā kā tas ir, nokļūt kādā citā vietā ar citiem cilvēkiem. vienkārši visu atstāt. vai es tā darītu? protams, dzīves iespēja, ne jau visiem šis vilciens dod iespēju. nu tad jau es gan jau darītu. kāpēc ne? viegli jau tas nenāktos. būtu jāatstāj visi mīļie un jaukie. bet varbūt tā arī būtu labāk. lai viņi paliek atmiņās - tādi mīļi un jauki. lai man nebūtu viņi jāzaudē. viņi man vienmēr būtu. ne gluži blakus, bet būtu. un tad es aizbēgtu uz kādu labāku vietu. nu es jau nezinu vai labāku, bet gan jau, ka labāku. nu ja.

trešdiena, 2011. gada 9. marts

star in my sky

klāt vakars, uznācis miegs un tā. klausos Mikas happy ending un kļūst skumji. ik pa laikam sadomājos par visādām lietām. skatoties televīzīju, kur stāsta par ugunsgrēkiem, ataust atmiņā mūsu pašu ugunsgrēks, kas noteikti ir viena no brismīgākajām nelaimēm, kas ar jebkuru cilvēku un dzīvu būtni var notikt. toreiz tas bija viens liels un briesmīgs apjukums. es atceros savu pārbīli. to kā es tikko vispār par ugunsgrēku uzzināju. izgāju laukā no mājas un mamma skrēja ar asarām acīs, ka jāmeklē telefons, jāzvana ugunsdzēsējiem, jaunā māja deg. un viņi tik ilgi nebrauca. beigās jau te bija pilns cilvēkiem. pilns cilvēkiem, bet es nekur neredzēju Basteru. nekur neredzēju Moniku un Betiju. asarām acīs un kamolu kaklā skrēju pa galvu pa kaklu viņus meklēt. Betija un Monika netālu no mājas bija, bet Basteru es nekur nevarēju sasaukt. es būtu nomirusi, ja es viņu neatrastu. es tiešām būtu nomirusi. aukstā novembra naktī, es vispār nezinu, kas man bija mugurā, bet es ar vienu pusdegušu bateriju metos uz ceļa un saucu pēc viņa, biju jau diezgan tālu no mājām un sadomājusies to sliktāko, un te pēkšņi viņš izskrēja no krūmiem luncinādamies. es nekad nebiju jutusies laimīgāka. nekad. man tik daudz nācies zaudēt. mūsu mīļā Picene. es nevēlos iedomāties, kas mammai bija jāpārdzīvo ieraugot to, kā Fricis viņu koridorā ir saplosījis. kas viņai bija jāpiedzīvo to visu satīrot. arī Miķelis. arī viņu nokoda mūsu sētā. un Remis. mans mazais Remijs Ramone. es joprojām sev pārmetu, ka man vajadzēja palikt mājās. es tajā dienā nejutos labi, atbraucu no skolas mājās agrāk, bet bija jau par vēlu. es zināju, ka man vajag palikt mājās. un tur viņš bija. vai tomēr jāsaka - nebija. vienkārši mētājās sniegā, asinīs. un es pie viņa gulēju un mirku asarās. kā tagad. man mamma lika nākt mājās, jo bija ziema, bet es nevarēju viņu pamest tur tā mētājamies. vienu pašu guļam sniegā. viņam taču bija auksti. un kas viņam nebija jāpārdzīvo? viņš taču bija maziņš, kādu pusgadiņu. es nevarēju pieļaut, ka viņu kaut kur vienkārši aprok. viņu vajadzēja skaisti apglabāt. ar egļu zariem. ap kaklu apliku viņa siksniņu, kur līdzi viņa ir puse no manas sirsniņas. tāds nieka kareklītis vien ir, bet vienalga. pusīte man un pusīte viņam. noliku arī svecīti un to plastmasas zivi, kuru viņš tā mīlēja žļembāt. tepat jau viņš man ir pie mājas. pa reizei aizeju parunāties, pastāstu viņam kā man iet un tā. samīļoju, pasaku, ka mīlu. un paliek labāk. tiešām paliek.

vai es pieminēju Baroniņu? Basteriņa brālīti. pēdējo reizi viņu redzēju pirms aizbraukšanas uz Vāciju. atbraucām atpakaļ, nebija. nu ko, gan jau atnāks! bet neatnāca, nepārradās. bet es jorpojām naivi ceru - atnāks viņš mājās un redzēšu es viņa silto skatienu. viņš atnāks.

sestdiena, 2011. gada 5. marts

you you you don't you

nedēļas nogale izvērtās vēl interesantāka nekā bija cerēts. no sākuma bija plānota klases meiteņu pirts pie manis, bet manas klases meitenes jau ir bomzīgas loses un atbrauca tikai zač. tad mēs diezgna ļoti uzjautrinājāmies ar fotoaparātu un diezgan graujošiem video, divi no tiem ievietoti portālā draugiem.lv. vakarā gājām pirtī, kur bija sūdīgi karsts tāpēc skrējām vārtīties sniegā, kurš bija sūdīgi ass un pēc tam pēdās dūrās miljoniem asu nažu. pēc pirts ātri uznāca lūziens, aizgājām gulēt ap diviem, neaprotu kādā sakarā jau ap 11iem pamodāmies, karoč pamodāmies, padarījām neko un gājām uz vilgāli. diezgan kruti iegājām kaut kādā stroikā, kas knapi turējās savā vietā un apdraudēja mūsu dzīvības, iegājām uz to saucamo vienu gengel. uz gengeļoj un gāj prom, tādejādi vairs neapdraudot savas dzīvības tik lielā mērā. nu jā, vilgālē arī aizgajām uz to gengel, uz veseliem diviem, tad apnika sēdēt un gāj mā. tas bij trak grūts mājupceļš, kaut kāda diezgan nepatīkama vētra katrīna gandrīz izpūta caurumus mūsu sejās. atgriezties mājās bija nāvīgi patīkami. tad ar internetportāla ''twitter'' starpniecību tika izlemts, kā jāiet pie Auces uz gengel un, protams, arī apsveikt viņu un Alis vārda svētkos. kā tad es tā iešu tukšām rokām, paņēmu savu klases pirts naudu (tāpēc, ka ports laikam nemaz tikdrīz bled nebūs), ar datorprogrammas (nezinu kā lai vēl nosauc) SKYPE starpniecību sarunāj, ka Andruša man varētu šajā situācijā izpalīdzēt, aiz eļvī aizgājām kumārīt jeb uz to vien gengel, uzzināju jaunas interesantas lietas ''kas notiek kuldīgā'', viņš man nogopīja stabili puspaku (kas vakara gaitā tāpat iztukšojās), novēlēj labu ballīt un tad es maucu pie Auces. aptuveni pie viņas mājām man zvanīja Paula un prasīja kur esmu un tad mēs saredzējāmies. apskāvieni Aucei un Alisei un gājām iekš. no sākuma tā nekas, Paula mācīja kā īsti vīri dzer un uz šņabja uzdzēra virsū gurķu sulu, tad mēs saprat, ka mums tā mant nepietiks un gājām pēc vēl. tā kā man bija līdzi smagā artilērija jeb platformu zābaki, jo es jau iepriekš paredzēju šādu stuāciju, tad es biju pircēja. super ghetto kaznačevskis bija uz atlaid pa lēto un tad nu es ņēm to un sirdīgi gāju pie kases. negribēja jau pārdot, bet viens dzērājs uzmetās, ka var nopirkt un tad tai pārdevējai bija HA IN YA FACE. beigās noskaidrojās, ka tas ir kaut kāds dzērājs, kas tagad mani mīlēs. nu ok, lai tā būtu. āā Paula nopirka marinētos gurķīšus, jo viņa īsts vīrs. pa ceļam satikām lielo sīni margevič, kas mums nopirka gengeleeeeeees (galīg kruts tas vārds) un tad gājām pie auces un es laikam piedzēros :DD trak iedev galvā, sēdēj pie kompjūter un sūd neko nevarēj saprast. Linda man mutē lēj to martiini bianco un viņ tik trak lēj, ka es nokritu no krēsla un krēsls saplīsa un bija sūdīgi jāsmejās es vienkārši vārtījos un smējos kamēr Auce galīg pārsmējusies to kreslu stēllēja kopā haha. āāā paga, es pagāju gatrām Agnijai un vēlāk tik attapos - ČAU AGNIJAAAAAAA! okeeeeeeey turpinam. es atceros to, ka visu laiku teicu, ka es ik pa 5 sekund aizmirstu, kas bija pirms 5 sekund :D karoč viss likās kā sapnī ;D mēs gāj laukā kumārīt un man kājās bija mani maukzābak (viņi vispār bija vakara nagla) un es teicu skrienam tur un baigi nomaucos tā, ka bija visiem jāsmejās un tad vēl es gulēju pie zemes un rotēju kā pulkstenis :D meitens man prasīj kur es mant dabūj, es teic ka Jušk izpalīdzēj un tad mēs zvanīj viņa,. jo viņam jau redz tagad ir telefons, ka pilnīg var pazvanīt un tad pēc kādas stundas viņš ar Liepiņ arī bij pie Auces. es ar Jušk gāj pretī Liepiņam un man bija mugurā Auces krekls un maukzābak, bet man auksts nebij :D (jā jā šitā rodās tie apsaldējumi par kuriem es tikko rakstīj kontroldarb bioloģijā). pa ceļam es vairākas reizes gandrīz nomaucos, jo es sūdīg droši gāju, tad es sajutu, ka viņi mani saķer lai es nenomaucos un es tik gāj tālāk :D aizgāj pie Auces, tur ballīt izskatījās aprimus, manuprāt, viņiem nebij inčīg bet pohuj, jo man bija nereāl sūdīg :DDDD kaut kad viņi aizgāj prom, mēs visas Auces gultā mirīj nost, es saprat, ka jāiet mā, jo kā godīgs cilvēks vemšanas gadījumā vēlos pievemt savas nevis svešas mājas ;DD tad es aizgāj prom. atnākot konstatēju situāciju - mans krekls ir pie Auces un Auces krekls pie manis un abas manas šalles arī pie Auces. kruta. aaa baigi dīvain šonakt es sapņoj kaut ko pa dzeršan atkal un man pat sapnī šņabi redzēt negribējās un tad es kaut ko sapņoj tālāk, ka bija vēl pilna vīnpudel, tad es sapnī aizmig un sapnī pamodos un vīn pudel bij tukš, bet es aizmirs kā es viņ iztukšoj, nat kuuuul ;/

pilnīgā nesakarā pamodos pirms deviņiem, visu laiku dzeru ūdeni, jo nereāli slāpst un ir doma aiziet uz vien gengel, atgūt savas mantas un aiziet kaut kur pa velti paēst

trešdiena, 2011. gada 2. marts

mūžīgi mūžīgi

man vislaik kaut kādas debīlās dziesmas iekrīt galvā. spilgts piemērs - sirds sadeg neparasti. kas pa huiņu? tāpēc es klausos savas dziesmas. klausos tagad prāta vētru. tagad skan kaķēns, bet pirms tam bija kristiānijas suņi. tā ir viena satreicoša dziesma

Kaut būtu tā, ka
Uz mirkli lēnāk laiks ietu
Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, es
Pie tevis glābdamies skrietu, skrietu


es esmu sapņotāja. briesmīgi liela sapņotāja. savā galvā es esmu piedzīvojusi daudz vairāk nekā realitātē. bieži vien es sapņoju pārmērīgi, tādejādi radot sev lielas vilšanās. es pati sevi ievelku nelaimībā. sapņošana ir lieliska un padara cilvēku laimīgāku, taču tai pat laikā gremdē. pamatīgi gremdē. es ar saviem sapņiem sevi pamatīgi graužu, radu sev liekus pārdzīvojumus. bet zini? man tā patīk. man patīk būt sapņotājai. es esmu laimīga, ka varu būt sapņotāja. iztēloties tik daudz skaistu lietu. esmu neizlēmīgs cilvēks, man daudz sapņi par nākotni, ar vienu dzīvi man nepietiek. tāpēc es sapņoju šo vienīgo, kas man dota. dzīvoju paralēli realitātē un savos sapņos.

svētdiena, 2011. gada 27. februāris

didn't i didn't i see you didn't i


forši trīs dienas tupēt nekurienē, forši!! nekas interesants ar mani nav noticis, paldies, es vienīgi atkal esmu apceļojusi savas domas un nonākusi pie kārtējā secinājuma. šoreiz tas ir tāds, ka ar mani nevajag diskutēt. anijai paveicās, ka viņa bija otrpus ekrānam, jo ja viņa būtu bijusi man blakus, tad, kā sacīt jāsaka, viņas vairs nebūtu ;D es runāju par vienu no sava horoskopa spilgtākajām īpašībām ''lielākā problēma - visi nav ar mani vienisprātis'' jeb kā es saku, man ir tikai sava taisnība un tā kā tu saki, tā nav. ko es vakar darīju? koo? nekoo :D atbrauca mammas brālis ar ģimeni, es ar mazo Viesturu biškiņ ietresīju pie korn - word up un tā, diezgan kruti, tagad atcerējos, ka aizmirsu mammas brālim pateikt, ka mana basu kastīte mirst un, ka man drīz vajadzēs jaunu. iktā jau vēl mazlietiņ viņa turās, bet ja man uznāk ''esmu bites kas dūc'' un es baigi skaļi uzgriežu mūziku, tad liekas, ka vācieši nāk. HAHA es atcerējos, ka laikam tas bija piektdien, bet bija baigi smieklīg :D es tā sēžu, viss mierīg, es dzirdu kā kāds klauvējas. baigi klusi eju lejā, bišķiņ bails arī, zinkā.. pie durvīm stāv kaut kāds tips, ko es pirmo reizi redzu. es tā piesardzīgi atveru, gribu teikt kaut kādu ''labdien'' vai tamlīdzīgi a viņš (es normāli pārbijos) ČAU!! IEDO MAŠĪNAS ATSLĒGAS! :D es tur kādu laiciņu tāda apstulbusi stāvēju un tad atjēdzos un iedevu viņam tās atslēgas :D viss ok, man tā izrādās bija jādara un vēl izrādās, ka tas cilvēks ir pazīstams, bet es viņu nepazinu :D rīt ir pirmdien un man atkal prieks atskatīties, ko šī nedēļa atnesusi, baigi kruti īstenībā, tas tiešām ir inčīg. pēc nedēļas es atkal sēdēšu un domāšu, ka es te pirms nedēļas sēdēju un rkastīju un nemaz nezināju ka tā notiks! :)

sestdiena, 2011. gada 26. februāris

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

animaaaaaaal


svētdienas jau tā sūkā, taču manā gadījumā šo faktu paspilgtina tas, ka es laikam esmu saķērusi kaut kādu loxxxx gripu. pamostoties, pirmā doma bija, ka vemt gribas bled. visu dienu kauli laužās, pakustoties sametas melns gar acīm, ieēst es neko nevaru (kas īstenībā ir kruti, neesmu neko visu dienu ēdusi un jūtos faking tieva haha) un karoč sajūta, ka jāmirst nost. tad es domāju - kā es aiziešu uz skolu? es gribu uz skolu! vari brīnīties un nošauties, bet es gribu uz skolu! nekas cits neatliek kā vienkārši savākties. pusi dienu nosēdēju mirstam, otru pusi padarot sevi par cilvēku paskata ziņā. un tagad esmu sev iestāstījusi - tu neesi slima un rīt uz skolu iesi, lai tur vai kas. un zini? tas kinda strādā. nu nepavisam, kauli joprojām liekas narmalna iedragāti un galva plīst no sāpēm, bet var jau iztēloties, ka tas piederas pie lietas. un tad nu es to daru.

trešdiena, 2011. gada 16. februāris

čiva riva ko


vakar gāju gulēt ar tādām bēdam, ka gandrīz nosmaku, šodien pamodos ar vēlmi iznīcināt zaķeni, jo viņa mani pamodināja ar savu zvanu ''ēnu diena huiņa'', bet man nebija laika domāt iznīcinošas domas, jo es domāju par savu nelaimību. mazliet pasēdēju pie datoriņa, dators ātri kļuva garlaicīgs, pasēdēju pie televizoriņa, tas arī kļuva garlaicīgs, jutu kā pati kļustu garlaicīga un tā un tad es sāku visādi ģērbties un pārģērbties, kas mazliet pacēla manu muudu un es domāju par vasaru, ka būs riktīgi zaibis un, ka šī vasara nebūs tāds fufelis kā iepriekšējā un es tagad laikam vairs oficiāli tik ļoti nebēdājos. norķis man visādas dziesmas sasūtīja, kas ir jaukas dziesmas un vēl viņš arī garastāvokli uzlaboja, jo viņš ir jauks un patur savas domas pie sevis, ja viņam kaut kas nepatīk. nē, viņš vienkārši neuzvedas nepieklājīgi, viņš ir jauks. anija saka, ka pa tv3 ziņām teica - labvakar 16. februārī, nedēļas vidū - lohi jobanie, nedēļas vidus ir ceturtdiena. vakar es izdarīju kārtējo lielo domāšanu ''kas ir mīlestība'', skatoties princesi gulbis. es jau atkal varētu rakstīt, bet mani neviens nesaprastu un tas nevienam neinteresē. šodien mājās sēžot esmu nonākusi pie secinājuma, ka es savā apkārtnē gandrīz nevienu nepazīstu. man ir jāiepazīstas ar šjieniešiem, nevar būt, ka es te esmu vienīgā. savādāk man ir reāli garlaicīgi un nav ar ko uzsist klač. viegla šī sadraudzība nebūs, jo vienmēr, kad braucu ar autobusu vai esmu vilgālē, es visu uzlūkoju ar kuces skatienu tāpēc varētu tā gadīties, ka visi domā, ka es esmu baigā iedomīgā maita haha, bet es neesmu, es vienkārši agrāk neaptvēru, ka man vajag jūsu draudzību :D :))) vēl daži mani mājās sēdēšanas secinājumi? es nemāku krāt naudu vispār! pat ne desmit latus sakrāt. pie pirmās izdevības notriekšu. man nav ne mazākās nojausmas kā es pirms pāris gadiem varēju sakrāt ipodam. ā nē, ir gan nojausma. es biju maza un nezināju, kas ir cigarets un alkohols, pareizi pareizi. ak šīs divas naudu plēsošās svētības, aii aii.

sestdiena, 2011. gada 12. februāris

un


kas tas


sēžu pie omas galīgā slāpē, jo esmu par slinku aiziet pēc ūdens. toties es galīgi neesmu slinka filozofēt, tas man padodas. tad nu man fs bij uzdots jautājums ''kas tavā izpratnē ir mīlestība''. protams, varianti ir daudz. mīlestība ir es un tomka, es un skrūve, es un džexxxxxonzzzz, un tā es varu ilgi turpināt, bet ir jau vēl. vēl mīlestība ir zaibiss. tā kā lāčplēsis un spīdala (nevis laimdota!!!). lai arī lācplēsis bija pārītis ar laimdotu, viņš jau viņu nemīlēj. tā bija tāda kā pienākuma mīlestība - viņa ir laba un tev viņa jāmīl. bet viņš nemīlēja. viņš mīlēja spīdalu un spīdala viņu. kas zin, kāds būtu bijis eposs ar viņu mīlestību ( es zinu, viss būtu zajebis un vāciešiem pizģec ). spīdala nebūtu upurējusi sevi, savu dzīvību, ja lāčplēsis nomirtu. laimdota tā izdarīja. bet vai tas liecina par mīlestību? tā uzupurēšanās? par mīlestību liecina tikai un vienīgi pati mīlestība. tev nav jāmainās dēļ otra cilvēka, jo tad tā vairs nav mīlestība. spīdalai būtu sāpējusi lācplēša nāve, ellīgi sāpējusi, bet viņa dzīvotu tālāk un mīlētu tālāk. ne tik ļoti kā mīlējusi, bet mīlētu. un tā jau arī skanēja man atbilde - tas ir tā, ka ir zajebis un labāk nav


šī bija mana pusaudzes mīlestības pārdoma, paldies ;D

piektdiena, 2011. gada 11. februāris

absalūtlī lavabl


aleksandrs makvīns bija ģēnijs un tur nav divu domu. tās kurpes ir vārdos neaprakstāmas un ja nu tā pilnīgi nejauši tās nonāktu manā īpašumā, es pilnīgā starā ar viņam pastaigātos un tad aiz laimes ietu nomirt. tad mani ar viņām kājās apglabātu (pilnīgi vienalga, ka zārku garāku vajag uzreiz) un tad es dzīvotu mūžīgā laimībā, jo viņas ir neaprakstāmi ģeniālas.

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

laix


ārā tagad aptuveni šāds vējiņš tikai bonusā nāk arī sniegains lietiņš bez zaļas zālītes

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

salasīt maldugunis


esmu galīgi piedūrusies teikt ''kroplis''. līdz ar to visa klase haha. visi visus tagad sauc par kropļiem. ikkatra tava mazākā kļūda, šaubīgā kustībā vai nevietā pateiktais vārds padara tevi par kropli. pavisam interesanti ir censties pārspēt vienam otru ''kropļa'' pēc iespēja brutālākā izteikšanā, beigās jau tur no dinozauru rēcieniem visu saprot labāk nekā no mūsu kropļiem. bet dzīve ir krople! tiktiešām. visu laiku, mēnešiem ilgi var vilkties periods, kad reāli nav ko darīt, un tad tu tikai sēdi mājās un audzē riepu, bet tagad, vienā brīdī divas lietas uzreiz! nu vai tas ir godīgi? tas nav godīgi! KROOOOPLE! īstenībā, tas vārds ir kropls, tāpēc arī kroplis haha. bet nu jā. manas izvēlēs iespējas ir piedzerties vai iepirkties un satikt Valteru (!!!), izlemt nav viegli, jo šajā gadījumā ir iespējams piedzerties un nenosalt kupenā, kur tevi pametis kāds labs draugs. nu trak. bet ja vecāki uzzin? nu tad man gals ir klāt, viņi mani aiz īkšņa pakārs kādā vecā sarūsējušā renstelē, mamma manī saspraudīs knaģus un sitīs mani ar slapjiem dvieļiem kamēr tētis man kraus virsū baļķus un iegāzīs pa galvu ar iekrāvēju, un brālis lohs vēros šo izrādi no malas. nē, šarādi, man tā gribējās uzrakstīt. principā, ar šo asiņaino stāstu es vēlējos paziņot, ka man ar vecākiem ir diezgan saasinājušās attiecības tieši uzticības ziņā un tā haha. un tagad es turpīnāšu savu galvu piebāzt ar ''aaaaaaaa ko lai dara'' un tad jau svētdien iespējams uzrakstīšu, kurš aaaa izrādījās spēcīgāks. čawaz

svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

sēdi un priecājies


LOXX


akdievs, marta, uzspļauj sev uz kājas ! uzvem!!!! ar piecpadsmit reizēm nepietiks, lai izteiktu to, cik liela idiote tu esi !!! viss būtu bijis labiņi jaukiņi un mierīgi, būtu bijis hārdkōr food pārtī un abas ar aniju jūs būtu noskatījušās kādu multenīti, bet NĒĒĒ! tev jau ir jāmelo vecākiem (starpcitu, anija man piešķīra gada balvu diršanā, aww), jāiztērē seši (!!!) lati taksim, par kuriem tu būtu varējusi nopirkt skaistu jauku acu zīmuli, jāpiedzerās, jasapīpējās un jāsastrādā debīlisms. lai slavēts tas kungs, ka mans tomka nav draugos !!!!!! ej nu sazin, uz ko zač man būtu sakūdījusi, velns viņ zin, ko es viņam būtu sarakstījusi. un vismaz pietika man tā prāta nerakstīt skrūvem, fjuuuuuuuuuu. bet nav jau tā, ka es neko stulbu nebūtu izdarījusi, es bļļāviens galīgi apdolbījusies esmu. mans jaukais sestdienas vakariņš @ mežvalde. un tagad es kā bomze sēžu pilsētā, kur es visticamāk sēdēšu līdz deviņiem vakarā, kaut gan tā vietā es būtu varējusi sēdēt mājās, bez sirdsapziņas pārmetumiem un mācījusies ģeometriju, ģitāru un latviešu valodu, un man pilnīgi pajāt, ka es to nebūtu darījusi, tas nemaina faktu!!!!

trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

atcerei haha


viendien sēdējām pie omas ar annu un zaķeni un mēs ar annu atcerējāmies murjāņtripu. lieki piebilst, pārsmējāmies. manuprāt, vēl lielāka bomze kā toreiz, es vēl nekad nebiju jutusies. pavadījusi nakti stadionā uz matrača, dalot ar annu vienu plānu plediņu :D no rīta uz kādiem 6iem galīgā bomzī vēlāmies ārā no saviem apartamentiem un gājām uz mēžu nokārtoties HAHA. jaaaa, aizbraucām bomzes uz rīgu, tur tuvākais autobuss uz kuldīgu bija pēc pusotras stundas un ceļā viņš kratījās 4 stundas. tad izlēmām braukt līdz tukumam un no tukuma ar stopiem uz kuldīgu. autobusā galīgi atplīsām, bomzes. ar stopiem veicās diezgna interesanti. pirmā mašīna, kas mūs paņēma bija kaut kāda opja mašīna, kur iekšā bija mašīnu detaļas un degvielas smaka. opis kruts, paņēma mūs nevis to čali (kuram bija rūtains krekls un tunelis), kas arī stopēja turpat. nonācām 'pūrē, kur mūs paņēma pacani ar riktīgi čoino raadio, kur skanēja poker feiss. tie mūs izmeta kandavā, kur tālāk mūs paņēma kaut kāds dieva fans, kas mūs izmeta rendā, kur tālāk mūs nepaņēma neviens ilgu laiku. pēc kādām 20 minūtēm paņēma čalis - caca. mašīna viņam bija tiešām glauna, bet varēja redzēt, ka vecāki turīgi, jo pats viņš bija jauns caca. dzēra aktimeliņus un ēda bananiņus, mati blondi(iespējams, balināti, bet nu izskatījās labi, pa dārgo), rozā džemperīts(tāds maigi rozā). bet īstenībā viņš bija idiots. to pašu viņš noteikti domāja par mums :D es tad vēl biju džindžers un mēs izskatūjāmies pēc neķemmētām lauku bomzēm, kas smird haha. kuldīgā viņš bija pirmoreiz, visticamāk no rīgas brauca, seb banku viņam vajadzēja. kad es beidzot biju kuldīgā un kad es beidzot beidzot biju mājās - vecīt, tas bija laaabi.

kad vēl es esmu jutusies bomzī? toreiz pēc rādio ballītes. mugurā man bija ko vilkt tikai melnās drēbes, kas man bija uz ballīt un ārā bija nenormāls karstums un man brutāli kaltēja un seja pēc bomzes un nauda nebija un vispār briesmīgi pretīgi.


tad vēl es biju bomze pēc kaut kādas es nezin kādas ballīts, kad es to vien gribēju kā tikt mājās, jo man kā jau pēc ballīts viss bija zajebal, bet NĒĒ, tēta brālis izdomāja aizbraukt uz mežu sēņot :D un tas bija mans vienīgais transportlīdzeklis līdz mājām, tākā man arī nācās braukt sēņot. nu ok, bomzī aizbraucu, salasīju sēnes 3 stundās un beidzot biju mājās.



awwww, memorīīīs :D:D

piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

how to aye


domas un nedomas wtf

ir tik jauki atkal un atkal rakstīt - cik lieliska nedēļa! bet tik tiešām! es ar savām lieliskajām nedēļām, iespējams, dažiem traucēju, bet man patīk manas lieliskās nedēļas un šis ir watafaks. začim visu nedēļu katru dienu bija līdzā fotoaparāts un tad nu mūsu klases dzīve un uzdzīve ir iemūžināta no visiem leņķiem. tas ir riktīgi kruti, jo var pārsmieties par tiem video. piemēram, tas mūzikas stundas video - nu tāda sajūta, ka tā nemaz nav stunda. liekas, ka vairāki šizo ir iedzīti vienā istabā, kur katrs dara savas stulbības. respektīvi, izskatāmies pēc debīliem dauņiem. un tad jau vēl ir trešdienas pirmsangļuvalodas stundas starpbrīdis, kur es, začis, foodž, stepiņš, rozīts, bergmanis uzgājām vecos datorkrēslus. bija diezgan inčīgi taisīt sacensības no viena koridora gala līdz otram. video arī smieklīgs, kas vēl būtu maigi teikts. marta iekrampējusies savā krēsla, piecu skolotāju ielokā kliedz - NĒEEEEEEE, KĀPĒC TIEŠI MANU KRĒSLUUUU?!?!???! ŅEMAT CITIEM KRĒSLU NOST, KĀPĒC TIEŠI MANUUUUU??!??!? - tad freimane pateica, ka es esmu daune (vai kaut kā tamlīdzīgi), bet man bija vienalga un es aizmuku ieņemt citu krēslu, haha. šodienas lielais notikums bija sporta diena, kur diemžēl nav video (ja viņš būtu, tad būtu pārāk smieklīgi). tur pēdējā stafetē mēs ar norķi skrējām dvīņbiksēs, bet stepiņam bija jāskrien un jānes laura, bet viņš ar visu lauru nolikās :DD ja nemaldos, tad vēl uzkrita viņai virsū :D tas bija pārāk smieklīgi. pirmajā momentā likās, ka viņi šo kitienu nepārdzīvoja, jo pāris sekundes abi gulēja zemē bez jebkādām dzīvības pazīmēm. izrādās, viņi nespēja pakustēties dēl smieklu lēkmes. protams, nedrīkst aizmirst pieminēt faktu, ka mūsu superduper klase ir izveidojusi domubiedru grupu, kurā ir arī mūsu mīļais canderuxx, un visi viņu tur nodirš un visiem pajāt, ka viņa arī lasa, bet kruti, ka tā grupa ir. tagad mums būs klases pirts or smth haha.
runājot par superduper klasi un tā tālāk - es nezinu, ko lai dara nākamgad. es nezinu. savu klasi es esmu pārāk iemīļojusi, bet palikšana kuldīgā šķiet pārāk nepievilcīga. sajūta, ka paliekot šeit, kaut ko palaidīšu garām. mamma esot bijusi pie kaut kāda baigā čaļa, kas ir baigais krutais pareģis (nu ir viņš labs, es tikai sarkastoju) un viņš esot teicis, ka man nekur nevajagot iet, ka es būšu nelaimīga. un tagad man ir jāizvēlas. nelaimība vai laimība. un vai es te būšu laimīga? vai tad tas ir svarīgi - būt laimīgai? vai izdarīt tā, lai es esmu laimīga vēl ilgi pēc tam? nākamais gads, ja es kaut kur došos, nebūs viegls un es pati to zinu, es pietiekami labi pazīstu sevi, bet viņš tāds vienkārši būs un viss. suck it

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

i say what what?

es sēži pie omas, jo šonedēl esmu kuldīdzniece, jo mamma aizbrauca uz siguldu pie māsas, jo viņa tā gribēja, jo viņa ellē ratā neņēma mani līdz pie Valtera (sirdssāpīte). tā kā es te tagad sēžu un nevēlos gatavoties fizikas kontroldarbam, tad izdomāju, ka ir kaut kas jāuzraksta. par to, ka bijusi lieliska nedēļa es jau ziņoju. pat svētdiena bija lieliska! par sestdienu jau nemaz nerunājot! zabadakā bija jauki, tas čalis, kas pēlēja gan man īsti negāja pie sirds, bet u vispār bija jauki. bija KUSTĪBAAAA. kādas kustības es atceros?

kustība klasiskā
kustība exxxxotiskā
kustība airis
kustība šūpoles
un bija vēl kustības, bet nu lielākoties tika izmantota klasiskā

ir tā forši aiziet uz zabadaku, tur cilvēki ir tādā normālā kondīcijā, līdz ar to arī atvērtāki dvēselē un gatavi jaunām pazīšanām un tas ir jauki, haha. SKRŪVE ARĪ BIJA!! haha jā. diezgan pamatīgi kaitina, ka skeitparks tagad iecienījis zabadaku, jo tā jau nu nav vieta viņiem (šajā gadījumā es nerunāju par Norķi un Stepiņu, viņi man ir forši un kruti, un Norķis vispār skeiparkā ir tā pa pusei haha ;D).

šodien bija parasta ierasta nekāda mācību diena, kas mani ir nogurdinājusi līdz ar pamatiem un man acis krīt ciet tagad un es no jums atvados, arlabvakar!

piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

mārtiņa dziesmiņaaaaa

ar vienu kāju top, ar otru kāju top, es tava tompodele, top top top
strelka strelka strelka strelka
cik cak cik cak
šallallala šallallala
lalalala lalalala
kas te, es te
āaaaaaaaaaaai!
aaaaaare youuuuu readyyyyyyyyyy
who's that pokemoon?
that is bulbazaur/pikačū!
bulba bulba/pika pika

:DDDDDDDDDDD

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

so fly

ir baigi, iet baigi, vispār nē, neiet gan, ko? wtf. notikumi, notikumi, pēdējā laika notikumi... tātad, pirmdiena. mamma atkal grib kaut kut braukt. marta nā ni! uzmet! abas ar zaķi dara neko. āā nēēē, no sākuma biju pie Lauras, kur abas ar začizz taisīja ruleti, kas neizskatījās ēdama, bet ēst varēj. nu ja. tad pēeeeeec tam mēs ar začizzz darījām neko un beigu beigās izlēmām iet slidot, pēc ilgas manis pierunāšanas. aizgājām, slidojām(vairāk gan stāvējām uz vietas), izlēmām, ka kāds vēl jāpasauc. pasaucām Norrrrrrrrrrrrrrrmundiņu un Georgggggu. pēc kādām divām stundām arī tie atvilkās. bet proooootams, ar hokejnūjām! no sākuma mēs jutāmies satriektas, bet tad apradām ar šo faktu. tad kad viss slidotavā gāja uz beigu, mēs paņēma norķa un georga nūjas un bijām proo. es arī, kā jau proo, pamatīgi izliku uz aci, jo biju iegājusi azartā :D tad es izlēmu palikt pilsētā, paziņoju anijai, ka plaikšu pie viņas un viņai nav izvēle un jānāk man no putnudārza tagad pretī. tad začizz aizdevās mājās, bet es vēl paliku, jo georgs palika un viņa uz to pašu pusi kur man un anija jau arī nav nekāds super speeeeeeeeed. norķis un georgs pavisam aizdomīgi labi pret mani izturējās un es joprojām nespēju atšifrēt šo mīklu, bet nu lai. es arī zināju, ka ejot prom georgs man uzdos šo vienu jautājumu, es zināju!!! ak cik es gudra. nu ja. tad pie anijas ar aniju nonācām. skatījāmies visādus tv ierakstus un bla bla blaaa. tad uzgājām uz anijas istabu un spēlējām tārpiņus, šoreiz gan tas neievilkās kādas 3 stundas :D anijai uznāca trakā vēlme ķēpāties un viņa man matos iepēra hmmmm kaut kādu kāju krēmu ar matiņu neaugšanas efektu :D aitasgalva. un ne jau to vien viņa man iepēra, vēl visādus krēmus un, protams, stāārdastus. es joprojām zaigoju kā diskobumba ayē ayē. nu ja. tad visādi mazsvarīgi sīkumi un tā reiz pienāca šodiena. brīvlaika pēdējā diena. pamodos 2os, pavisam no gultas izlīdu 5os un visu laiku darīju neko, bet es esmu uztādījusi savu grāmatas izlasīšanas rekordu - bada spēles 3 dienās, ayē. es vienkārši nespēju viņu nolikt! nu ja.