veselīga zinātkāre

bet kas tad vairāk var atstāt uz mums to negatīvo iespaidu? tas, ka es darīšu visu kā man prasa un būsim itkā laimīgi, vai tas, ka kaut vai dēļ tīri vienkārša kompromisa es reizi pa reizei varēšu izdarīt to, ko es gribēšu? es darīšu kā gribēšu.

neatbildētais jautājums

kāpēc cilvēki saiet kopā? kāpēc precas? kāpēc tie rod bērnus? un savukārt, kāpēc ir cilvēki, kas nemeklē šo lielo mīlestību jeb tā saucamo otro pusīti? tie cilvēki bez bērniem.

tāpēc, ka katrs izvēlas iet savu ceļu, katrs izvēlas būvēt savu laimi. bet ne jau vienmēr tā veidos kopīgu laimi. laime mēdz aiziet neceļos. cilvēks, ko mīlam, var izrādīties pavisam cits cilvēks pēc dabas. tā ir tā pasaules nežēlība. bet lieta, ko vēl jo vairāk nevar saprast - kāpēc ir cilvēki, kas to pacieš? un kāpēc vispār tā jārīkojas? ja tev ir bērni, tev tie ir jāmīl. ja esi precējies, tad esi labs un godīgs cilvēks pret otru. nedrīkst izturēties ar necieņu, nedrīkst vēlēt ļaunu. vēlētos rakstīt, ka ''nedrīkst nemīlēt'', taču saprotu, ka tā nav. un ja nemīli - nebojā otram laimi. nebojā sava otra cilvēka laimi, nebojā sava bērna dzīvi. bez tevis vienkārši ir laimīgāk, bet ne jau nu es to visai pasaulei vienkārši iemācīšu.

pašiem negribot

mūzikai, dziesmām pieder ārkārtīgi liela vara pār cilvēku. nepietiek jau ar to, ka dziesmās izteiktas mūsu sajūtas, tās arī atgādina par konkrētiem cilvēkiem, dzīves notikumiem. dziesmas atspoguļo mūs, mūsu priekus un bēdas. ārkārtīgi dīvaini uzslēgt dziesmu, kas kādreiz bijusi ārkārtīgi nozīmīga un sāpīga reizē. tā atgādina visu. visu, kas tev bija svarīgs, visu, ko pārcieti, tā atgādina to, kas biji. tā atgadina to, kāda biju es. un vēl brīnumainākā kārtā, ir skumji. ne jau par to, ka būtu bijis labāk, jo nebija labāk, bija tikai sliktāk. bet ... tā tomēr atgādina kaut ko ļoti nozīmīgu, kaut ko, ko nevar izskaidrot. šo dziesmu nebiju skandinājusi kopš ziemas beigām.

meggga mind

es jautāju ''vai tavuprāt pastāv dzīve pēc nāves?'' un kā atbildi saņēmu pavisam pārliecinošu un vienkāršu ''nē.''

padomājot loģiski, tā tam vajadzētu būt. jo viss jau ir pasakas. maģija vienmēr pastāvējusi tikai filmās un multenēs. nu vismaz tāāāda maģija. bet tiešām? vai tas ir viss? mēs vienkārši esam daba un nekas vairāk? piedzimstam, nodzīvojam cik vien mūsu spēkos un mirstam? tāds būtu tas mūsu dzīves uzdevums? vienmēr licies, ka dzīve pēc nāves tiešām pastāv, bet šī atbilde mani tiešām visai sāpīgi ieintriģēja. es sāku tam reāli pieiet. kas gan mēs cilvēki esam, lai pēc nāves dzīvotu pēcnāves dzīvi ? jāteic, ka tas ir visai skumji. mēs visu mūžu dzīvojam, mums sāp, mēs bēdājamies un priecājamies, raudam un smejamies, ir tik daudz pārdzīvojumi un piedzīvojumi... kam tas viss? lai tā vienkārši nomirtu?

tikai tā viss ritēs uz priekšu

''Es apzinos, ka sāpēja. Ka atstāji sāpes un dusmas. Bet tik pat daudz tu manī atstāji prieku un smaidu !''

whenever i'm alone

tieši tāpēc es nerunāju skaļi par to, ko jūtu un patiesībā domāju. man ir nežēlīgi bail atvēties vien iemesla dēļ. man bail, ka ja pateikšu, kas tiešām manī iekšā notiek, es aizbaidīšu prom visu labo, kas ar mani noticis. ir tāda sajūta, ka cilvēki baidās no atklātām jūtām un emocijām. un es nesaprotu kāpēc tā ir!!!! jo es pati nebaidos, man patīk atklātība! man patīk, ka cilvēks man pasaka kā ir! bet es pati nevaru... es nevaru. man tiešām,patiešām liekas, ka es aizbaidīšu vienu un visus prom! tāpēc jau arī šodien, kad man tiešā tekstā tika uzdots KILLER jautājums, es biju idiote. un vispār, mani var tagad kronēt par nākamo rozamundu pilčeri, baigos tekstus sarakstīju.

es gribu kā bērns vēl just

sēdējām šķūņaugšā nakts vidū, jo nenāca vairs miegs un, paveroties fantastiskam skatam lauku romantikas un aitu blējienuu ietvaros, atcerējāmies visu, kas mums kā bērniem reiz bijis aktuāls. pogi jeb fiškas.. lielai daļai cilvēku pogi saistījās ar sišanos, bet atceros, kā mēs ar Lauriņu tam atradām citu pielietojumu - tur virsū bija pokemonu un mēs ar tiem spēlējāmies kā ar lellēm. hah, meiteņu lietas... un visas tās bērnības multenes! cartoon network - mans ceļvedis angļu valodā. skubijs dū. atceries to sēriju par tiem saldējuma - šokolādes, vaniļas un zemeņu - spokiem? atceries taču! un vispār tik daudz foršas lietas, ko atcerēties. bet vai atceries šīs multenes - top cat, wacky races un kung fu suni ? :))))) klasika! visa mana bērnība, lielākā tās daļa tika pavadīta ar Lauriņu. ko tik mēs nedarījām.. es praktiski dzīvoju pie viņas tāpat kā viņa pie manis. spēlējām tekken 3, uuujaaaaa, tas bija labs!! laukos arī pie manis visu laiku dzīvojāmies, mums pietika ar salmu kaudzi, lai būtu jautri. un bērnudārza brīvlaiks likās kā VESELA MŪŽĪBA! 30 dienas !!!!!!!!! tas arī kalpoja par iemeslu kāpēc man vasara likās tikai 30 dienas gara, haha. atceros kā bērnudārza izlaidumā dziedājām dziesmu ar vārdiem ''tā bērnība paiet un tālumā gaist, bet negribas projām to laist. lai prieks tavās acīs un sirdī mīt, un lai tas neizgaist rīt''. tas bija viens F A N T A S T I S K S laiks. :))))))))))))))

i had a dream

kaut kāds pilnīgi, like, PILNĪGI parasts un iekdienišķs sapnis, bet es tā īstenībā gribētu. viņam vispār nebija sakars. nu lieta tāda, pie mums mājās nereāli daudz ciemiņi, es nezinu kāpēc, bet ir kaut kādi svētki. nākamajā dienā es jūtos mazliet wasted un tā, tad es ar riktīgi DAUDZ DAUDZ DAUDZ segām iekārtojos savā gultā, man ir daudz daudz spilveni, kaut kas garšīgs un rokās es turu portatīvo datoru. tur es vienkārši izbaudu slinkumu. spēlēju spēlītes un daru citas mazsvarīgas lietas. bet labs.

un, starpcitu, KE$HAI ir tiešām dievinoši mati, man patīk arī visi tie viņas spīdumi n shit like that. man tikai nav ne jausmas kā panākt, ko tamlīdzīgu uz sevis.

esmu tik paredzama

ar Annu staigājām pa pilsētu un es viņai stāstīju savus priekus un bēdas.
Marta - un atkal, iedomājies, atkal es sajaucu vārda dienu ar dzimšanas dienu!
Anna - un kas tad ir ?
Marta - nu kā, tas tak ir pilnīgi cits mēnesis un es iz..
Anna - izlasīji nepareizās saderības horoskopā, vai ne ? :D
Marta - JĀ! :D

the sweet sound of death

how terrible it is to love someone that death can touch? mēs neviens tā īsti neesam pasargāti no nāves. un vispār, nevis tā īsti, bet mēs patiešām neesam pasargāti no nāves. un vienmēr cilvēks tiek novērtēts tikai tad, kad viņa vairs nav. kaut gan ne tikai cilvēks. ikviens mīļais, ikviena dzīva radība, kaut lieta - viss tiek novērtēts tad, kad nāve to jau pievākusi. tas ir skumji, bet tā tas ir. visi to zin, bet visiem ir vienalga līdz tam vienam brīdim. yeah, to es gribēju uzrakstīt.

telefonsaruna

šovakar izlēmu ar riteni aizmīties uz Vilgāl pie pacaņiem un tā, nu tad ap pulksten desmitiem minu ārā no mājām. mammai nepateicu, jo ko ta nu es viņu traucēšu, viņa pirtī un tā ;D līdz ar to bija arī šī liktenīgā telefonsaruna ha

es - jā?
mamma - KUR TU ESI ???????????????????
es - vilgālē
mamma - KUR ?????
es - nu vilgālē
mamma - KĀ KĀPĒC KO TU TUR DARI ?????????
es - nu es atbraucu
mamma - KĀ, AR KO ????????
es - ar riteni
mamma - UN KĀPĒC TU MAN NEPATEICI ??????????????????
es - nu tu bij pirtī un tā... ;D
mamma - VARĒJI JAU IENĀKT!!!! TEV VISMAZ ATSTAROTĀJI IR ???????
es - nu ritenim ir
mamma - [te seko gara morāle par atstarotājiem un to, ka ir tumšs un esmu pārliecināta, ka kaut kur izskan arī vārds ''idiote'' ;D]
es - [klusēju, mazliet smejos]
mamma - KAD TU BŪSI MĀJĀS???????????????????
es - nu drīz.....kaut gan, nuuuu kaut kad jau būšu, nezinu ;D
mamma - [vēl kaut ko mazliet izārdās par to atstarotāju tēmu]

saruna beidzās ;DDDD

manuprāt

cory kennedy

tā jau ir un esmu jau par to teikusi iepriekš - mani uzskati par to, kas ir skaistums atšķiras no citu viedokļiem. un cory tiešām ir viens no visskaistākajiem cilvēkiem uz zemes. un jā, tavuprāt, es būtu varējusi atrast skaistāku bildi, kur viņa izskatās pievilcīga, bet es tā nedaru, jo tieši šī bilde ir skaista, tieši šajā bildē var redzēt cik skaista viņa ir. un viņa tāda patiešām ir.

love her

when everybody's fightin' for the promised land

Look at your young men fighting
Look at your women crying
Look at your young men dying
The way they've always done before

never coming back

šodien sēdēju elvī, skanēja runaway train dziesma. skaista dziesma. lika aizdomāties. sāku domāt par tēmu kā būtu ja būtu. kā būtu, ja pie manis nonāktu šis vilciens, šis no visa bēgošais vilciens, kas nekad nenāk atpakaļ. ka būtu, ja man kabatā mistiski būtu uzradusies šī vilciena biļete. ja es vienkārši varētu iekāpt un nekad neatgriezties. pilnīgi nekad. atstāt visu tā kā tas ir, nokļūt kādā citā vietā ar citiem cilvēkiem. vienkārši visu atstāt. vai es tā darītu? protams, dzīves iespēja, ne jau visiem šis vilciens dod iespēju. nu tad jau es gan jau darītu. kāpēc ne? viegli jau tas nenāktos. būtu jāatstāj visi mīļie un jaukie. bet varbūt tā arī būtu labāk. lai viņi paliek atmiņās - tādi mīļi un jauki. lai man nebūtu viņi jāzaudē. viņi man vienmēr būtu. ne gluži blakus, bet būtu. un tad es aizbēgtu uz kādu labāku vietu. nu es jau nezinu vai labāku, bet gan jau, ka labāku. nu ja.

didn't i didn't i see you didn't i

forši trīs dienas tupēt nekurienē, forši!! nekas interesants ar mani nav noticis, paldies, es vienīgi atkal esmu apceļojusi savas domas un nonākusi pie kārtējā secinājuma. šoreiz tas ir tāds, ka ar mani nevajag diskutēt. anijai paveicās, ka viņa bija otrpus ekrānam, jo ja viņa būtu bijusi man blakus, tad, kā sacīt jāsaka, viņas vairs nebūtu ;D es runāju par vienu no sava horoskopa spilgtākajām īpašībām ''lielākā problēma - visi nav ar mani vienisprātis'' jeb kā es saku, man ir tikai sava taisnība un tā kā tu saki, tā nav. ko es vakar darīju? koo? nekoo :D atbrauca mammas brālis ar ģimeni, es ar mazo Viesturu biškiņ ietresīju pie korn - word up un tā, diezgan kruti, tagad atcerējos, ka aizmirsu mammas brālim pateikt, ka mana basu kastīte mirst un, ka man drīz vajadzēs jaunu. iktā jau vēl mazlietiņ viņa turās, bet ja man uznāk ''esmu bites kas dūc'' un es baigi skaļi uzgriežu mūziku, tad liekas, ka vācieši nāk. HAHA es atcerējos, ka laikam tas bija piektdien, bet bija baigi smieklīg :D es tā sēžu, viss mierīg, es dzirdu kā kāds klauvējas. baigi klusi eju lejā, bišķiņ bails arī, zinkā.. pie durvīm stāv kaut kāds tips, ko es pirmo reizi redzu. es tā piesardzīgi atveru, gribu teikt kaut kādu ''labdien'' vai tamlīdzīgi a viņš (es normāli pārbijos) ČAU!! IEDO MAŠĪNAS ATSLĒGAS! :D es tur kādu laiciņu tāda apstulbusi stāvēju un tad atjēdzos un iedevu viņam tās atslēgas :D viss ok, man tā izrādās bija jādara un vēl izrādās, ka tas cilvēks ir pazīstams, bet es viņu nepazinu :D rīt ir pirmdien un man atkal prieks atskatīties, ko šī nedēļa atnesusi, baigi kruti īstenībā, tas tiešām ir inčīg. pēc nedēļas es atkal sēdēšu un domāšu, ka es te pirms nedēļas sēdēju un rkastīju un nemaz nezināju ka tā notiks! :)

pretttty

tā meitene ir tik skaista, ka viņa ir absolūti skaista!!! pārāk skaista

i'm gonna rain

un

absalūtlī lavabl

aleksandrs makvīns bija ģēnijs un tur nav divu domu. tās kurpes ir vārdos neaprakstāmas un ja nu tā pilnīgi nejauši tās nonāktu manā īpašumā, es pilnīgā starā ar viņam pastaigātos un tad aiz laimes ietu nomirt. tad mani ar viņām kājās apglabātu (pilnīgi vienalga, ka zārku garāku vajag uzreiz) un tad es dzīvotu mūžīgā laimībā, jo viņas ir neaprakstāmi ģeniālas.

laix

ārā tagad aptuveni šāds vējiņš tikai bonusā nāk arī sniegains lietiņš bez zaļas zālītes

sēdi un priecājies

how to aye

i say what what?

es sēži pie omas, jo šonedēl esmu kuldīdzniece, jo mamma aizbrauca uz siguldu pie māsas, jo viņa tā gribēja, jo viņa ellē ratā neņēma mani līdz pie Valtera (sirdssāpīte). tā kā es te tagad sēžu un nevēlos gatavoties fizikas kontroldarbam, tad izdomāju, ka ir kaut kas jāuzraksta. par to, ka bijusi lieliska nedēļa es jau ziņoju. pat svētdiena bija lieliska! par sestdienu jau nemaz nerunājot! zabadakā bija jauki, tas čalis, kas pēlēja gan man īsti negāja pie sirds, bet u vispār bija jauki. bija KUSTĪBAAAA. kādas kustības es atceros?

kustība klasiskā

kustība exxxxotiskā

kustība airis

kustība šūpoles

un bija vēl kustības, bet nu lielākoties tika izmantota klasiskā

ir tā forši aiziet uz zabadaku, tur cilvēki ir tādā normālā kondīcijā, līdz ar to arī atvērtāki dvēselē un gatavi jaunām pazīšanām un tas ir jauki, haha. SKRŪVE ARĪ BIJA!! haha jā. diezgan pamatīgi kaitina, ka skeitparks tagad iecienījis zabadaku, jo tā jau nu nav vieta viņiem (šajā gadījumā es nerunāju par Norķi un Stepiņu, viņi man ir forši un kruti, un Norķis vispār skeiparkā ir tā pa pusei haha ;D).

šodien bija parasta ierasta nekāda mācību diena, kas mani ir nogurdinājusi līdz ar pamatiem un man acis krīt ciet tagad un es no jums atvados, arlabvakar!

mārtiņa dziesmiņaaaaa

ar vienu kāju top, ar otru kāju top, es tava tompodele, top top top
strelka strelka strelka strelka
cik cak cik cak
šallallala šallallala
lalalala lalalala
kas te, es te
āaaaaaaaaaaai!
aaaaaare youuuuu readyyyyyyyyyy
who's that pokemoon?
that is bulbazaur/pikačū!
bulba bulba/pika pika

:DDDDDDDDDDD