piektdiena, 2011. gada 25. marts

iepipe sito

vakardiena kaut kāda vakardiena, kā jau tas bija paredzams - aizgulējos. piecēlos ar domu bljac un gribēju skriet pie loga skatīties vai mamma ir mājās. jau pagriezos pret logu, gatavojos skriet, bet atkritu atpakaļ. sniegs???? kas pa nahuj? tā arī pateicu. jebkurā gadījumā - mamma nebija. nācās gaidīt līdz vakaram, kad tikšu uz kuldiga city. bet labi vien ir, normāli paspēju sataisīties. nonācu arī pie slēdziena, ka līdz ar to, ka manas bikses un josta ir pie Normunda, man nav ko vilkt, jo vienas bikses mazgājās un otras es nevaru vilkt, jo man nav josta un viņas krīt nost un trešās ir pie Norķa un Norķa bikses es nevaru vilkt ;D būs jāsamainās atpakaļ. nu neko, atbraucu uz kuldzhh, satik zaiccccc, padarījām neko, mazliet biznesss un nācu pie omas. skatījos filmu, likās, ka nekas vairs šajā dienā sevišķs nenotiks, bet tad Andruš pasūdzējās, ka garlaicīgi un nāca pie manis. tukšojām to, kas vairs bija atlicis no jaager un cīnījāmies par to, kurš liks dziesmu. šī cīņa laikam nekad nebeigsies. bet nu lielākoties nācās klausīties http://www.youtube.com/watch?v=3J0utfYWJvg&feature=BF&list=FLl_3I5-LLZXs&index=3 hahaha. vēl es tiku iepazīstināta ar gacho mūziku, ļoti man dzīvē noderēs haha. bet tā neko, drīz jau reperis tinās mājā un es gulēt un tad jau RISE N SHINE rīts klāt. oma sacepa pankūkās, briesmīgi daudz pankūkas, es vairs nekad neēdīšu pankūkas !!!!!! vēl viņa teic kaut ko par to, ka viņa bija jauna un viņai arī uz pavasar pusi sirds palika nemierīga vai tā kaut kā, nezinu kāpēc viņa to man teica, bet tas bij interesanti :DD jāskatās ko šovakar, mošk ballīt ar reper vol.2

ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

manuprāt


cory kennedy

tā jau ir un esmu jau par to teikusi iepriekš - mani uzskati par to, kas ir skaistums atšķiras no citu viedokļiem. un cory tiešām ir viens no visskaistākajiem cilvēkiem uz zemes. un jā, tavuprāt, es būtu varējusi atrast skaistāku bildi, kur viņa izskatās pievilcīga, bet es tā nedaru, jo tieši šī bilde ir skaista, tieši šajā bildē var redzēt cik skaista viņa ir. un viņa tāda patiešām ir.

trešdiena, 2011. gada 23. marts

but i said 'no no no


jau kuro dienu iet skolēnu brīvlaiks, bet man vispār nav sajūta, ka tāds būtu. kaut kāda ieilgusi nedēļas nogale. šodien (kad ir trešdiena) es baigi plānoju, ka neskatīšos multeni pa tv3, jo skatīšos savu multeni un tā es plānoju, jo domāju, ka ir sestdiena :D bet tas jau narmaaaal, ņemot vērā iepriekšējās dienas notikumus, par kuriem es tagad skaisti jauki pastāstīšu ;D začim tērvetē sanāca šaize un viņa ātrāk atbrauca atpakaļ uz kuldīgu un, tā kā viņas vecāki ir Polijā, izdomājām ballēties haha. elvītī baigā veiksme uzsmaidīj, satikām pazīstamus cilvēkus, kas skaisti jauki nopirka mums sliktas lietas ;DD mēs tā pa smalko - ar jaagermeistaru pie svecītes dzīvoklī ;D pirmā mutīte bija garšīga, bet pēc tam viņš apnika un vienkārši lējām kuņģī. viena no mūsu sarunām ''Laura - tev ir pālis?, Marta - nē, Laura - DZER! '' haha. vispār trak iedev galvā jā, bet bija baig smieklīg. es gāju barot Lauras zivi, kuram, starpcitu, es pa dienu nopirku barību ;DD nu jā, gāju barot, ņēmu barību un sūda nesapratu kāpēc nekas nav iekšā tai maisiņā līdz man aizgāja, ka es otrādi turu. pametu skatu lejā un mīļo pasaulīt, visa barība uz kaut kādām grāmatām un pie zemes :D nu vismaz Anšlavs tagad ilgi būs paēdis, jo es, nepaklausot Lauras aizliegumiem, iebēru viņam trako sauju :D nu jāā, bet kruti, sēdējām pie zemes brāļa istabā, pīpējām, piepelnojām paklāju haha un, pateicoties brālim pālim, bijām sūdīgi atklātas savās sarunās ;D bet vispār trak ātri iemetām gulēt, jo sākām agri haha. tas jau pohujixxxx. mēs maz tā guļam, aizmigt īsti nevar un te pēkšņi tai bomzei paliek slikti un viņa metas uz vannasistabu. es normālā kondīcijā vārtos pa gultu pārsmējusies un man uznāk apgaismība - pelmeņi! pohuj, ceļos un eju cept pelmeņus. Laura no vannasistabas - WTF KO TU DARI? Marta - cepu pelmeņus ;DDDD bet tas jau narmaal. īstenībā manliekas, ka es nevienu brīdi tā īsti neaizmigu, pa nakti vairākas reizes uz riņķi noklausījos vainhausas back to black albumu. un kas bija pavisam tizli? pulkstenis ~ 6.15 un abas pamostās un nevar aizmigt. skatās kaut kādas lame multenes pa tv5. supersuns kripto ;D uz kādiem 7iem jau cēlāmies vēlāmies, uzslēdzām vienīgo disku, kas mājās bija atrodams (avril lavigne - the best damn thing) un darījām rīta ģēlas. nu karoč Laura es nezinu ko darīja un es ar smēķ zobos gādāju brokastis jeb vārīju cīsiņus ;D bet pie avrilas dziesmām normāls tresii tresii, riktīgs labs un pacilāts garstāvoklis man bija, es tur lēkāju kaut ko kamēr tā bomze nīd kā es vispār varot palēkāt ;D aaaaa un bij viens smieklīgs moments. vedam ārā suņus un es saku - ee reku sasalušas peļķes! tad jau kaut kādi grādi ārā ir, bet man nav auksts, jo man arī grādi ir ;DDD un vēl ejot pāri peļķēm es nezin kāpēc pateicu ''ledlauz, ledlauz, laid mani vaļā'' ;D pārējais viss kā jau normāls bomž rīts. atbraucu mājās un biju baigi laimīgā, jo pēc šādām naktīm atgriezties mājās ir ellīgi patīkami.

tā kā mēs esam ņuņņas, tad mēs neizdzērām visu un mums palika pāri kāds nullltrīs un tākā Laura uz jaager vairs nespēj paskatīties, tā viņš ir pie manis un iespējams tieši tu būsi tas laimīgais cilvēks un satiksi mani un es varēšu tevi uzcienāt, mmmmm ;D

sestdiena, 2011. gada 19. marts

let's get high


vakardiena pilnīgi noteikti bija ar visādām lietām viskrāsainākā diena, kas man pēdējā laikā bijusi. no rīta narmalna neaizgāju uz 3 stundām, jo man palūdza pakavēt laiku, skolā bija palikušas vēl 3 stundas no kurām tikai vienā mes kaut ko darījām un tas nemaz nebija slikti haha. vispār brīvlaiks ir sācies, bet man tā nelikās. pēc skolas ar Aniju aizgājām uz rda humpaļiem un viņa nopirk divas jakas, kuras viņai ielika rda maisiņā un tad mēs gājām pie viņas un es viņu apsmēju, jo viņai bija rda maisiņš hahahahahaaa. aizgājām pie viņas, kas ir PUTNUDĀRZĀ, un paēdām ellē ratā visgaršīgākos kartupeļus ar vistiņu uz pasaules!! vēl noskatījājiems topmodels, tad es zvanīju Normundiņam, uz Liepājenes satikāmies un gājām pie manas omas gaidīt zaķeni, lai taisītu bongu. protams, mums jau nebija follijs un tamlīdzīgi sūdi, tāpēc nācās iet uz veikalu. kad gājām gengeļot, satikām florboliešus haha kas kliedza KUUL DĪĪ GA!! tad atkal pie omas, sataisījām bongu līdz galam, mazliet apbrīnojām mazo zaļo un gājām uz spēli. tur mums pievienojās Jušk un Georgs, mazliet paskatījāmies spēli, bet ātri tināmies pie Norķa pēc vīna un tā un tad jau uz zabadak. pa ceļam mazliet estrādē ievilkām mazo zaļo, bet tad nekas nebij un ko ta ko ta. zabadakā pilns pilns ar cilvēkiem, par maniem vīriešiem nemaz nerunājot !! bet baigi trak, gājām kurīt mazo zaļo, es stulbā daune pa daudz savilkos, likās, ka nomiršu haha, es čisti 3 stundas sēdēju un darīju neko, tikai teicu visiem, lai ar mani nerunā :D bišk dusmīga esmu, nedabūju tā kārtīgi apbrīnot tos cilvēkus, kurus sen nebiju redzējusi, bet es arī neteiktu, ka es nožēloju, jo tā, mīļie draugi, ir pieredze :D es zaķenei rakstīju īsziņu kaut kādas 20 minūtes, tā īsziņa ir graujoša :D es nekad neesmu rakstījusi TIK nenormāli skaidri un ar visiem komatiem un lielajiem burtiem, nekad :D vispār nevienas kļūdas, taka tāds atstāstījums :D uz kādiem pustrijiem laikam mēs vilkās mājās, tas likās tik ilgi, tik nenormāli ilgi :D bet jā, par vienu lietu runājot, žēl, protams, bet ko ta ko ta.

pamodos uz kādiem vieniem, par to prieks, dabūju izgulēties. nekā man nav, tikai bišk samiegojusies esmu, man pat trak nekaltē haha. radinieki atbraukuši ciemā, sēžam visi pie galda, kaut ko runājam, man piedāvā vīnu un es loģiski, ka atsakos un tā. prasa vai es alkoholu nelietoju un es tik nēē nēē, sātan atkāpies ;D kaut ko vēl sāka runāt par marihuānu, bet es tik sēžu un klusēju, sēžu un klusēju :D:D tagad gaidu, kad beidzot brauksim mājās, jo es gribu mājās. es gribēšu skatīties nārnijas hronikas. vakar, nākot no zabadak, sniga sniegs un uz tilta laternas izskatījās kā nārnijas hronikās un es tāpēc gribu skatīties.

trešdiena, 2011. gada 16. marts

one way track


vakar uz fikso ienāca prātā, ka es varētu nakti negulēt un tad no rīta varētu laicīgi sataisīties, bet tik pat fiksi cik es to iedomājies, tik pat fiksi aizmirsu un gāju gulēt haha. jebkurā gadījumā, mērķis bija no rīta pamosties pietiekoši laicīgi, lai bez steigas varētu sataisīties. mērķis netika izpildīts :D bet vienalga, sataisījos pietiekošo narmalna, nu salīdzinoši. jau no rīta bija skaidrs - diena būs laba. pēc ceturtās stundas jeb nu jau oficiālajā kumārīšanas starpbrīdī es un bergggmans un zač gājām uz muciņ pīpēt un pa ceļam baigi filozofējām. kā būtu ja uz pasaules nebūtu nekas? pilnīgi nekas! pat nekas nebūtu, būtu viens liels nekas, kas pat nebūtu, jo būtu jau nekas, kas arī reāli nebūtu! reāli sapisāmies savās domās, bergmanim pat pretīgi palika to iedomāties un tad zač pateica meteroīts un es teicu, ka ir meteorīts un atkal kādu laiciņu, līdz pat stundas sākumam, tika apspriests kā īsti ir - meteroīts vai meteorīts :DDD nu vispār jau filozofija laba lieta haha jā.


ārā pamatīgi jūtams pavasaris, zāle jau ir vairāk nekā sniegs un gaiss daudz siltāks palicis, un saulīte spīd un baigi jauki. man ļoti patīk pavasaris. lai arī kā es gaidītu vasaru, būtu nepanesami pārslēgties no ziemas uz vasaru. vispirms vajag pavasari, jo tas ir visskaistākais gadalaiks.


piektdien jāčāpo uz zabadak, Norķis lohhhs sabaidīja mani, ka netiks, bet viņš tikai esot pajokojis. baigie joki, es teikš !!!! stepiņš vispār nevar nomierināties, baigi sapriecājies. man nav nekādu iebildumu, ka stepiņš nāk uz zabadaku, man ir iebildumi, ka viņš ar skeitparku nāk uz zabadaku, bet tāāāāād dzīīīīīīv. un jaa jaa jaa - gonna smoke some weed hihi

otrdiena, 2011. gada 15. marts

when everybody's fightin' for the promised land


Look at your young men fighting
Look at your women crying
Look at your young men dying
The way they've always done before



never coming back


šodien sēdēju elvī, skanēja runaway train dziesma. skaista dziesma. lika aizdomāties. sāku domāt par tēmu kā būtu ja būtu. kā būtu, ja pie manis nonāktu šis vilciens, šis no visa bēgošais vilciens, kas nekad nenāk atpakaļ. ka būtu, ja man kabatā mistiski būtu uzradusies šī vilciena biļete. ja es vienkārši varētu iekāpt un nekad neatgriezties. pilnīgi nekad. atstāt visu tā kā tas ir, nokļūt kādā citā vietā ar citiem cilvēkiem. vienkārši visu atstāt. vai es tā darītu? protams, dzīves iespēja, ne jau visiem šis vilciens dod iespēju. nu tad jau es gan jau darītu. kāpēc ne? viegli jau tas nenāktos. būtu jāatstāj visi mīļie un jaukie. bet varbūt tā arī būtu labāk. lai viņi paliek atmiņās - tādi mīļi un jauki. lai man nebūtu viņi jāzaudē. viņi man vienmēr būtu. ne gluži blakus, bet būtu. un tad es aizbēgtu uz kādu labāku vietu. nu es jau nezinu vai labāku, bet gan jau, ka labāku. nu ja.

trešdiena, 2011. gada 9. marts

star in my sky

klāt vakars, uznācis miegs un tā. klausos Mikas happy ending un kļūst skumji. ik pa laikam sadomājos par visādām lietām. skatoties televīzīju, kur stāsta par ugunsgrēkiem, ataust atmiņā mūsu pašu ugunsgrēks, kas noteikti ir viena no brismīgākajām nelaimēm, kas ar jebkuru cilvēku un dzīvu būtni var notikt. toreiz tas bija viens liels un briesmīgs apjukums. es atceros savu pārbīli. to kā es tikko vispār par ugunsgrēku uzzināju. izgāju laukā no mājas un mamma skrēja ar asarām acīs, ka jāmeklē telefons, jāzvana ugunsdzēsējiem, jaunā māja deg. un viņi tik ilgi nebrauca. beigās jau te bija pilns cilvēkiem. pilns cilvēkiem, bet es nekur neredzēju Basteru. nekur neredzēju Moniku un Betiju. asarām acīs un kamolu kaklā skrēju pa galvu pa kaklu viņus meklēt. Betija un Monika netālu no mājas bija, bet Basteru es nekur nevarēju sasaukt. es būtu nomirusi, ja es viņu neatrastu. es tiešām būtu nomirusi. aukstā novembra naktī, es vispār nezinu, kas man bija mugurā, bet es ar vienu pusdegušu bateriju metos uz ceļa un saucu pēc viņa, biju jau diezgan tālu no mājām un sadomājusies to sliktāko, un te pēkšņi viņš izskrēja no krūmiem luncinādamies. es nekad nebiju jutusies laimīgāka. nekad. man tik daudz nācies zaudēt. mūsu mīļā Picene. es nevēlos iedomāties, kas mammai bija jāpārdzīvo ieraugot to, kā Fricis viņu koridorā ir saplosījis. kas viņai bija jāpiedzīvo to visu satīrot. arī Miķelis. arī viņu nokoda mūsu sētā. un Remis. mans mazais Remijs Ramone. es joprojām sev pārmetu, ka man vajadzēja palikt mājās. es tajā dienā nejutos labi, atbraucu no skolas mājās agrāk, bet bija jau par vēlu. es zināju, ka man vajag palikt mājās. un tur viņš bija. vai tomēr jāsaka - nebija. vienkārši mētājās sniegā, asinīs. un es pie viņa gulēju un mirku asarās. kā tagad. man mamma lika nākt mājās, jo bija ziema, bet es nevarēju viņu pamest tur tā mētājamies. vienu pašu guļam sniegā. viņam taču bija auksti. un kas viņam nebija jāpārdzīvo? viņš taču bija maziņš, kādu pusgadiņu. es nevarēju pieļaut, ka viņu kaut kur vienkārši aprok. viņu vajadzēja skaisti apglabāt. ar egļu zariem. ap kaklu apliku viņa siksniņu, kur līdzi viņa ir puse no manas sirsniņas. tāds nieka kareklītis vien ir, bet vienalga. pusīte man un pusīte viņam. noliku arī svecīti un to plastmasas zivi, kuru viņš tā mīlēja žļembāt. tepat jau viņš man ir pie mājas. pa reizei aizeju parunāties, pastāstu viņam kā man iet un tā. samīļoju, pasaku, ka mīlu. un paliek labāk. tiešām paliek.

vai es pieminēju Baroniņu? Basteriņa brālīti. pēdējo reizi viņu redzēju pirms aizbraukšanas uz Vāciju. atbraucām atpakaļ, nebija. nu ko, gan jau atnāks! bet neatnāca, nepārradās. bet es jorpojām naivi ceru - atnāks viņš mājās un redzēšu es viņa silto skatienu. viņš atnāks.

sestdiena, 2011. gada 5. marts

you you you don't you

nedēļas nogale izvērtās vēl interesantāka nekā bija cerēts. no sākuma bija plānota klases meiteņu pirts pie manis, bet manas klases meitenes jau ir bomzīgas loses un atbrauca tikai zač. tad mēs diezgna ļoti uzjautrinājāmies ar fotoaparātu un diezgan graujošiem video, divi no tiem ievietoti portālā draugiem.lv. vakarā gājām pirtī, kur bija sūdīgi karsts tāpēc skrējām vārtīties sniegā, kurš bija sūdīgi ass un pēc tam pēdās dūrās miljoniem asu nažu. pēc pirts ātri uznāca lūziens, aizgājām gulēt ap diviem, neaprotu kādā sakarā jau ap 11iem pamodāmies, karoč pamodāmies, padarījām neko un gājām uz vilgāli. diezgan kruti iegājām kaut kādā stroikā, kas knapi turējās savā vietā un apdraudēja mūsu dzīvības, iegājām uz to saucamo vienu gengel. uz gengeļoj un gāj prom, tādejādi vairs neapdraudot savas dzīvības tik lielā mērā. nu jā, vilgālē arī aizgajām uz to gengel, uz veseliem diviem, tad apnika sēdēt un gāj mā. tas bij trak grūts mājupceļš, kaut kāda diezgan nepatīkama vētra katrīna gandrīz izpūta caurumus mūsu sejās. atgriezties mājās bija nāvīgi patīkami. tad ar internetportāla ''twitter'' starpniecību tika izlemts, kā jāiet pie Auces uz gengel un, protams, arī apsveikt viņu un Alis vārda svētkos. kā tad es tā iešu tukšām rokām, paņēmu savu klases pirts naudu (tāpēc, ka ports laikam nemaz tikdrīz bled nebūs), ar datorprogrammas (nezinu kā lai vēl nosauc) SKYPE starpniecību sarunāj, ka Andruša man varētu šajā situācijā izpalīdzēt, aiz eļvī aizgājām kumārīt jeb uz to vien gengel, uzzināju jaunas interesantas lietas ''kas notiek kuldīgā'', viņš man nogopīja stabili puspaku (kas vakara gaitā tāpat iztukšojās), novēlēj labu ballīt un tad es maucu pie Auces. aptuveni pie viņas mājām man zvanīja Paula un prasīja kur esmu un tad mēs saredzējāmies. apskāvieni Aucei un Alisei un gājām iekš. no sākuma tā nekas, Paula mācīja kā īsti vīri dzer un uz šņabja uzdzēra virsū gurķu sulu, tad mēs saprat, ka mums tā mant nepietiks un gājām pēc vēl. tā kā man bija līdzi smagā artilērija jeb platformu zābaki, jo es jau iepriekš paredzēju šādu stuāciju, tad es biju pircēja. super ghetto kaznačevskis bija uz atlaid pa lēto un tad nu es ņēm to un sirdīgi gāju pie kases. negribēja jau pārdot, bet viens dzērājs uzmetās, ka var nopirkt un tad tai pārdevējai bija HA IN YA FACE. beigās noskaidrojās, ka tas ir kaut kāds dzērājs, kas tagad mani mīlēs. nu ok, lai tā būtu. āā Paula nopirka marinētos gurķīšus, jo viņa īsts vīrs. pa ceļam satikām lielo sīni margevič, kas mums nopirka gengeleeeeeees (galīg kruts tas vārds) un tad gājām pie auces un es laikam piedzēros :DD trak iedev galvā, sēdēj pie kompjūter un sūd neko nevarēj saprast. Linda man mutē lēj to martiini bianco un viņ tik trak lēj, ka es nokritu no krēsla un krēsls saplīsa un bija sūdīgi jāsmejās es vienkārši vārtījos un smējos kamēr Auce galīg pārsmējusies to kreslu stēllēja kopā haha. āāā paga, es pagāju gatrām Agnijai un vēlāk tik attapos - ČAU AGNIJAAAAAAA! okeeeeeeey turpinam. es atceros to, ka visu laiku teicu, ka es ik pa 5 sekund aizmirstu, kas bija pirms 5 sekund :D karoč viss likās kā sapnī ;D mēs gāj laukā kumārīt un man kājās bija mani maukzābak (viņi vispār bija vakara nagla) un es teicu skrienam tur un baigi nomaucos tā, ka bija visiem jāsmejās un tad vēl es gulēju pie zemes un rotēju kā pulkstenis :D meitens man prasīj kur es mant dabūj, es teic ka Jušk izpalīdzēj un tad mēs zvanīj viņa,. jo viņam jau redz tagad ir telefons, ka pilnīg var pazvanīt un tad pēc kādas stundas viņš ar Liepiņ arī bij pie Auces. es ar Jušk gāj pretī Liepiņam un man bija mugurā Auces krekls un maukzābak, bet man auksts nebij :D (jā jā šitā rodās tie apsaldējumi par kuriem es tikko rakstīj kontroldarb bioloģijā). pa ceļam es vairākas reizes gandrīz nomaucos, jo es sūdīg droši gāju, tad es sajutu, ka viņi mani saķer lai es nenomaucos un es tik gāj tālāk :D aizgāj pie Auces, tur ballīt izskatījās aprimus, manuprāt, viņiem nebij inčīg bet pohuj, jo man bija nereāl sūdīg :DDDD kaut kad viņi aizgāj prom, mēs visas Auces gultā mirīj nost, es saprat, ka jāiet mā, jo kā godīgs cilvēks vemšanas gadījumā vēlos pievemt savas nevis svešas mājas ;DD tad es aizgāj prom. atnākot konstatēju situāciju - mans krekls ir pie Auces un Auces krekls pie manis un abas manas šalles arī pie Auces. kruta. aaa baigi dīvain šonakt es sapņoj kaut ko pa dzeršan atkal un man pat sapnī šņabi redzēt negribējās un tad es kaut ko sapņoj tālāk, ka bija vēl pilna vīnpudel, tad es sapnī aizmig un sapnī pamodos un vīn pudel bij tukš, bet es aizmirs kā es viņ iztukšoj, nat kuuuul ;/

pilnīgā nesakarā pamodos pirms deviņiem, visu laiku dzeru ūdeni, jo nereāli slāpst un ir doma aiziet uz vien gengel, atgūt savas mantas un aiziet kaut kur pa velti paēst

trešdiena, 2011. gada 2. marts

mūžīgi mūžīgi

man vislaik kaut kādas debīlās dziesmas iekrīt galvā. spilgts piemērs - sirds sadeg neparasti. kas pa huiņu? tāpēc es klausos savas dziesmas. klausos tagad prāta vētru. tagad skan kaķēns, bet pirms tam bija kristiānijas suņi. tā ir viena satreicoša dziesma

Kaut būtu tā, ka
Uz mirkli lēnāk laiks ietu
Dienās, kad lidlauks pārāk tāls, es
Pie tevis glābdamies skrietu, skrietu


es esmu sapņotāja. briesmīgi liela sapņotāja. savā galvā es esmu piedzīvojusi daudz vairāk nekā realitātē. bieži vien es sapņoju pārmērīgi, tādejādi radot sev lielas vilšanās. es pati sevi ievelku nelaimībā. sapņošana ir lieliska un padara cilvēku laimīgāku, taču tai pat laikā gremdē. pamatīgi gremdē. es ar saviem sapņiem sevi pamatīgi graužu, radu sev liekus pārdzīvojumus. bet zini? man tā patīk. man patīk būt sapņotājai. es esmu laimīga, ka varu būt sapņotāja. iztēloties tik daudz skaistu lietu. esmu neizlēmīgs cilvēks, man daudz sapņi par nākotni, ar vienu dzīvi man nepietiek. tāpēc es sapņoju šo vienīgo, kas man dota. dzīvoju paralēli realitātē un savos sapņos.