kāpēc cilvēki saiet kopā? kāpēc precas? kāpēc tie rod bērnus? un savukārt, kāpēc ir cilvēki, kas nemeklē šo lielo mīlestību jeb tā saucamo otro pusīti? tie cilvēki bez bērniem.
tāpēc, ka katrs izvēlas iet savu ceļu, katrs izvēlas būvēt savu laimi. bet ne jau vienmēr tā veidos kopīgu laimi. laime mēdz aiziet neceļos. cilvēks, ko mīlam, var izrādīties pavisam cits cilvēks pēc dabas. tā ir tā pasaules nežēlība. bet lieta, ko vēl jo vairāk nevar saprast - kāpēc ir cilvēki, kas to pacieš? un kāpēc vispār tā jārīkojas? ja tev ir bērni, tev tie ir jāmīl. ja esi precējies, tad esi labs un godīgs cilvēks pret otru. nedrīkst izturēties ar necieņu, nedrīkst vēlēt ļaunu. vēlētos rakstīt, ka ''nedrīkst nemīlēt'', taču saprotu, ka tā nav. un ja nemīli - nebojā otram laimi. nebojā sava otra cilvēka laimi, nebojā sava bērna dzīvi. bez tevis vienkārši ir laimīgāk, bet ne jau nu es to visai pasaulei vienkārši iemācīšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru