šodien sēdēju elvī, skanēja runaway train dziesma. skaista dziesma. lika aizdomāties. sāku domāt par tēmu kā būtu ja būtu. kā būtu, ja pie manis nonāktu šis vilciens, šis no visa bēgošais vilciens, kas nekad nenāk atpakaļ. ka būtu, ja man kabatā mistiski būtu uzradusies šī vilciena biļete. ja es vienkārši varētu iekāpt un nekad neatgriezties. pilnīgi nekad. atstāt visu tā kā tas ir, nokļūt kādā citā vietā ar citiem cilvēkiem. vienkārši visu atstāt. vai es tā darītu? protams, dzīves iespēja, ne jau visiem šis vilciens dod iespēju. nu tad jau es gan jau darītu. kāpēc ne? viegli jau tas nenāktos. būtu jāatstāj visi mīļie un jaukie. bet varbūt tā arī būtu labāk. lai viņi paliek atmiņās - tādi mīļi un jauki. lai man nebūtu viņi jāzaudē. viņi man vienmēr būtu. ne gluži blakus, bet būtu. un tad es aizbēgtu uz kādu labāku vietu. nu es jau nezinu vai labāku, bet gan jau, ka labāku. nu ja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru