svētdiena, 2011. gada 27. februāris

didn't i didn't i see you didn't i


forši trīs dienas tupēt nekurienē, forši!! nekas interesants ar mani nav noticis, paldies, es vienīgi atkal esmu apceļojusi savas domas un nonākusi pie kārtējā secinājuma. šoreiz tas ir tāds, ka ar mani nevajag diskutēt. anijai paveicās, ka viņa bija otrpus ekrānam, jo ja viņa būtu bijusi man blakus, tad, kā sacīt jāsaka, viņas vairs nebūtu ;D es runāju par vienu no sava horoskopa spilgtākajām īpašībām ''lielākā problēma - visi nav ar mani vienisprātis'' jeb kā es saku, man ir tikai sava taisnība un tā kā tu saki, tā nav. ko es vakar darīju? koo? nekoo :D atbrauca mammas brālis ar ģimeni, es ar mazo Viesturu biškiņ ietresīju pie korn - word up un tā, diezgan kruti, tagad atcerējos, ka aizmirsu mammas brālim pateikt, ka mana basu kastīte mirst un, ka man drīz vajadzēs jaunu. iktā jau vēl mazlietiņ viņa turās, bet ja man uznāk ''esmu bites kas dūc'' un es baigi skaļi uzgriežu mūziku, tad liekas, ka vācieši nāk. HAHA es atcerējos, ka laikam tas bija piektdien, bet bija baigi smieklīg :D es tā sēžu, viss mierīg, es dzirdu kā kāds klauvējas. baigi klusi eju lejā, bišķiņ bails arī, zinkā.. pie durvīm stāv kaut kāds tips, ko es pirmo reizi redzu. es tā piesardzīgi atveru, gribu teikt kaut kādu ''labdien'' vai tamlīdzīgi a viņš (es normāli pārbijos) ČAU!! IEDO MAŠĪNAS ATSLĒGAS! :D es tur kādu laiciņu tāda apstulbusi stāvēju un tad atjēdzos un iedevu viņam tās atslēgas :D viss ok, man tā izrādās bija jādara un vēl izrādās, ka tas cilvēks ir pazīstams, bet es viņu nepazinu :D rīt ir pirmdien un man atkal prieks atskatīties, ko šī nedēļa atnesusi, baigi kruti īstenībā, tas tiešām ir inčīg. pēc nedēļas es atkal sēdēšu un domāšu, ka es te pirms nedēļas sēdēju un rkastīju un nemaz nezināju ka tā notiks! :)

sestdiena, 2011. gada 26. februāris

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

animaaaaaaal


svētdienas jau tā sūkā, taču manā gadījumā šo faktu paspilgtina tas, ka es laikam esmu saķērusi kaut kādu loxxxx gripu. pamostoties, pirmā doma bija, ka vemt gribas bled. visu dienu kauli laužās, pakustoties sametas melns gar acīm, ieēst es neko nevaru (kas īstenībā ir kruti, neesmu neko visu dienu ēdusi un jūtos faking tieva haha) un karoč sajūta, ka jāmirst nost. tad es domāju - kā es aiziešu uz skolu? es gribu uz skolu! vari brīnīties un nošauties, bet es gribu uz skolu! nekas cits neatliek kā vienkārši savākties. pusi dienu nosēdēju mirstam, otru pusi padarot sevi par cilvēku paskata ziņā. un tagad esmu sev iestāstījusi - tu neesi slima un rīt uz skolu iesi, lai tur vai kas. un zini? tas kinda strādā. nu nepavisam, kauli joprojām liekas narmalna iedragāti un galva plīst no sāpēm, bet var jau iztēloties, ka tas piederas pie lietas. un tad nu es to daru.

trešdiena, 2011. gada 16. februāris

čiva riva ko


vakar gāju gulēt ar tādām bēdam, ka gandrīz nosmaku, šodien pamodos ar vēlmi iznīcināt zaķeni, jo viņa mani pamodināja ar savu zvanu ''ēnu diena huiņa'', bet man nebija laika domāt iznīcinošas domas, jo es domāju par savu nelaimību. mazliet pasēdēju pie datoriņa, dators ātri kļuva garlaicīgs, pasēdēju pie televizoriņa, tas arī kļuva garlaicīgs, jutu kā pati kļustu garlaicīga un tā un tad es sāku visādi ģērbties un pārģērbties, kas mazliet pacēla manu muudu un es domāju par vasaru, ka būs riktīgi zaibis un, ka šī vasara nebūs tāds fufelis kā iepriekšējā un es tagad laikam vairs oficiāli tik ļoti nebēdājos. norķis man visādas dziesmas sasūtīja, kas ir jaukas dziesmas un vēl viņš arī garastāvokli uzlaboja, jo viņš ir jauks un patur savas domas pie sevis, ja viņam kaut kas nepatīk. nē, viņš vienkārši neuzvedas nepieklājīgi, viņš ir jauks. anija saka, ka pa tv3 ziņām teica - labvakar 16. februārī, nedēļas vidū - lohi jobanie, nedēļas vidus ir ceturtdiena. vakar es izdarīju kārtējo lielo domāšanu ''kas ir mīlestība'', skatoties princesi gulbis. es jau atkal varētu rakstīt, bet mani neviens nesaprastu un tas nevienam neinteresē. šodien mājās sēžot esmu nonākusi pie secinājuma, ka es savā apkārtnē gandrīz nevienu nepazīstu. man ir jāiepazīstas ar šjieniešiem, nevar būt, ka es te esmu vienīgā. savādāk man ir reāli garlaicīgi un nav ar ko uzsist klač. viegla šī sadraudzība nebūs, jo vienmēr, kad braucu ar autobusu vai esmu vilgālē, es visu uzlūkoju ar kuces skatienu tāpēc varētu tā gadīties, ka visi domā, ka es esmu baigā iedomīgā maita haha, bet es neesmu, es vienkārši agrāk neaptvēru, ka man vajag jūsu draudzību :D :))) vēl daži mani mājās sēdēšanas secinājumi? es nemāku krāt naudu vispār! pat ne desmit latus sakrāt. pie pirmās izdevības notriekšu. man nav ne mazākās nojausmas kā es pirms pāris gadiem varēju sakrāt ipodam. ā nē, ir gan nojausma. es biju maza un nezināju, kas ir cigarets un alkohols, pareizi pareizi. ak šīs divas naudu plēsošās svētības, aii aii.

sestdiena, 2011. gada 12. februāris

un


kas tas


sēžu pie omas galīgā slāpē, jo esmu par slinku aiziet pēc ūdens. toties es galīgi neesmu slinka filozofēt, tas man padodas. tad nu man fs bij uzdots jautājums ''kas tavā izpratnē ir mīlestība''. protams, varianti ir daudz. mīlestība ir es un tomka, es un skrūve, es un džexxxxxonzzzz, un tā es varu ilgi turpināt, bet ir jau vēl. vēl mīlestība ir zaibiss. tā kā lāčplēsis un spīdala (nevis laimdota!!!). lai arī lācplēsis bija pārītis ar laimdotu, viņš jau viņu nemīlēj. tā bija tāda kā pienākuma mīlestība - viņa ir laba un tev viņa jāmīl. bet viņš nemīlēja. viņš mīlēja spīdalu un spīdala viņu. kas zin, kāds būtu bijis eposs ar viņu mīlestību ( es zinu, viss būtu zajebis un vāciešiem pizģec ). spīdala nebūtu upurējusi sevi, savu dzīvību, ja lāčplēsis nomirtu. laimdota tā izdarīja. bet vai tas liecina par mīlestību? tā uzupurēšanās? par mīlestību liecina tikai un vienīgi pati mīlestība. tev nav jāmainās dēļ otra cilvēka, jo tad tā vairs nav mīlestība. spīdalai būtu sāpējusi lācplēša nāve, ellīgi sāpējusi, bet viņa dzīvotu tālāk un mīlētu tālāk. ne tik ļoti kā mīlējusi, bet mīlētu. un tā jau arī skanēja man atbilde - tas ir tā, ka ir zajebis un labāk nav


šī bija mana pusaudzes mīlestības pārdoma, paldies ;D

piektdiena, 2011. gada 11. februāris

absalūtlī lavabl


aleksandrs makvīns bija ģēnijs un tur nav divu domu. tās kurpes ir vārdos neaprakstāmas un ja nu tā pilnīgi nejauši tās nonāktu manā īpašumā, es pilnīgā starā ar viņam pastaigātos un tad aiz laimes ietu nomirt. tad mani ar viņām kājās apglabātu (pilnīgi vienalga, ka zārku garāku vajag uzreiz) un tad es dzīvotu mūžīgā laimībā, jo viņas ir neaprakstāmi ģeniālas.

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

laix


ārā tagad aptuveni šāds vējiņš tikai bonusā nāk arī sniegains lietiņš bez zaļas zālītes

piektdiena, 2011. gada 4. februāris

salasīt maldugunis


esmu galīgi piedūrusies teikt ''kroplis''. līdz ar to visa klase haha. visi visus tagad sauc par kropļiem. ikkatra tava mazākā kļūda, šaubīgā kustībā vai nevietā pateiktais vārds padara tevi par kropli. pavisam interesanti ir censties pārspēt vienam otru ''kropļa'' pēc iespēja brutālākā izteikšanā, beigās jau tur no dinozauru rēcieniem visu saprot labāk nekā no mūsu kropļiem. bet dzīve ir krople! tiktiešām. visu laiku, mēnešiem ilgi var vilkties periods, kad reāli nav ko darīt, un tad tu tikai sēdi mājās un audzē riepu, bet tagad, vienā brīdī divas lietas uzreiz! nu vai tas ir godīgi? tas nav godīgi! KROOOOPLE! īstenībā, tas vārds ir kropls, tāpēc arī kroplis haha. bet nu jā. manas izvēlēs iespējas ir piedzerties vai iepirkties un satikt Valteru (!!!), izlemt nav viegli, jo šajā gadījumā ir iespējams piedzerties un nenosalt kupenā, kur tevi pametis kāds labs draugs. nu trak. bet ja vecāki uzzin? nu tad man gals ir klāt, viņi mani aiz īkšņa pakārs kādā vecā sarūsējušā renstelē, mamma manī saspraudīs knaģus un sitīs mani ar slapjiem dvieļiem kamēr tētis man kraus virsū baļķus un iegāzīs pa galvu ar iekrāvēju, un brālis lohs vēros šo izrādi no malas. nē, šarādi, man tā gribējās uzrakstīt. principā, ar šo asiņaino stāstu es vēlējos paziņot, ka man ar vecākiem ir diezgan saasinājušās attiecības tieši uzticības ziņā un tā haha. un tagad es turpīnāšu savu galvu piebāzt ar ''aaaaaaaa ko lai dara'' un tad jau svētdien iespējams uzrakstīšu, kurš aaaa izrādījās spēcīgāks. čawaz