svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

haloweeeeeeeeeeeeeeeeen


vakar atbrauca ciemos mammas brālis ar ģimeni. mazais Viesturs, kas ir mammas brāļa dēls, ir ļooti aktīvs mazs jauneklis. visu laiku kustībā. man jau aptīk mazi bērni, bet nu es nevaru izsekot kā viņš atkal pa kādi šķirbu uzlīdis pa trepēm. uhhhh, baigais! bet nu tā jau es nesūdzos, nāni. mamma taisīja šūūūšīīī un atkal smirdēja visa virtuve. pēc šūūūšīīī. un tad notika neticamais, pats neiedomājamais! es nogaršoju šūūūšīīī. wēēw. diezgan bezgaršiga jēla zivs ar rīsiem un jūras zālu celofāna maisiņu. nom nom nom hahahaha. es neteiktu, ka negaršoja un neteiktu, ka garšoja. neitrālā teritorija, gluži kā Šveice. jā jā, Šveice! āā āā āā, un mans šūūūšīīī nogaršošanas moments tika iemūžināts mammas brāļa fotoaparātā, kas ir fantastisks!!!!!!! tāds lieeeels un skaaaaaists un aaaaaaaah.. spoguļnieks. es visu vakaru biju uzdevusi sevi par fooootoooogrāfu, jo es no mazā smagā mīļā nevarēju škirties! un tas ir tizli. atkal visās bildēs visi izņemot mani -(. bet nu tā jau jauki. un man būs simiņšššsssz! Jānis viņu tagad ielādē datorā, wipiiiiii. atkal es kritīšu savā nelielajā atkarībiņā un nepildīšu mājas darbus un naktīs negulēšu, BET man būs simiņššššsz! :)

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

švediš pipel

autobuss uz rīgu bija lēns. nu brutāli lēns. tad mūs laida uz prāmja. tur mums baig ar Annu noveicās. mūsu ģimene[es anna marta agnese] tika sadalīta uz pusi pa divām 4vietīgajām kajītēm un tas bija kūl, jo mums ar annu bija plašumi. tad mēs visu tā STILĪIIGI iekārtojām. īstenībā mums daudz veicās. vienu vakariņu vietā mēs dabūjām vakariņas abās dienās, jo mēs iešmauc. un jā, pierijāmies līdz nemaņai kā cūki. abi koncerti bija stulbi, vienīgi mazās meitenīstes - meldra, tīna un estere - bija tik jaukiņasssss nu bučukiņi mca mca mca bucbuc šmok šmok! visi smaidīja, kad viņas dejoja savu deju. āā un mums ar annu bija semks. tad, kad Ann atsūtīs savas sūdīgi nekvalitatīvās bildes, tad visu apskatei es ielikšu martaaa urlaaa semkiiiii pederastii! njam. ā, nu mēs durvis turēj vaļā vien brīd un garām nāca Guna un Ance un nāca ēst semkī. tad viņs aizgāj pie mart's un agnes's un pasauc arī mūs. aptuveni tā - eu beibes, nāk jūs ar! ieejam iekšā un mart sak - meiten's, jūs tak dzers šņabīt? kād run! dzeram šņabīti un apspriežam kaku tēmu. kur prāmī paliek kakas? Gun saka, ka izlaiž jūrā un mēs ar Annu smejamies, jo tā nav, jo nevar piesārņot jūru :D un tad Anc saka - bet lidmašīnās tak arī izlaiž gaisā - un mēs ar ann atkal smejamies, jo tā nevar darīt ;D tad Anc saka, ka viņas tak gaisā izšķīst un Ann smejās un saka, ka vai tad izpletņlēcējs arī gaisā izšķīst? un tad marta sāk smieties un saka - nu gan salīdzināji sūdu ar izpletņlēcēju ;DDD un tad ir daudz un dikti jāsmejās :D tad vēl iet runa par poda nolaišanu un vakuumu un marta saka, ka pods saka - ES GRIB KAK'SSSSSSS! un viņa to tiek smieklīgi pasaka, ka ir tik ļoti jāsmejās un vēl to pods grib kaks sūcošo skaņu izdara.. :D jā, tas bija smieklīgi :D ta mēs visas nogājam uz cirku, kur es garlaikojos un tā un tā un šitā un tā un bla bla bla un tad mēs uzgājām uz ballīt, biški padejojām un bla bla un mums ar Annu sanāca miegi un mēs gāj gulēt. no rīta gan bija jocīgi. kautkāds weird modinātājs krācošais pamodināja :D piecēlāmies, es trenuškās, češkās un topiņā aizslēpoju uz ēdamzāli un pierijos brokastis nom nom. tad jau bij izkāpšana stokholmā uz kuru mēs gājām ar kājām nevis maksājām naudu par autobusu. mēs esam es anna marta un agnese. ejot pa ceļam mēs nosalām un pagājām garām amerikas zemei!!!!!!!!! tad pie viena krustojuma pašķīrāmies, jo marta ar agnesi gāja uz centru, bet mēs no sākuma aizgājām uz vasa muzeju, jā, VASA. tur bija skaisti. milzīgs 17.gs kuģis izvilkts no ūdens pašā muzeja centrā. tas kuģis bija brīnišķīgs. es varētu stundām ilgi stāvēt un apbrīnot viņa skaistumu. nu jā, pastaigājām pa muzeju un arī gājām uz centru. ilgi gājām pa centru. visās centra malās bija h&m veikali. pārāk daudz h&m veikali. pat uz diviem stūriem blakus! pastaigājām, pastaigājām, pierijāmies maķītī, iegājām vienā no miljons h&m nopirku pāris štātes un devāmies atpakaļ. nokavējām mēģinājumu par nieka stundu, mums pohujs. atkal aizdevāmies uz kajīti un aprēcamies līdz zemei. kā? ēdām semkas un cepumus. es izgāju vienā brīdī ārā un anna mani nosauca par pautu, tad es viņu par olu, mano par dzemdi, viņu par olnīcu, mani par traheju, viņu par zarnu...visi citi orgāni....un bijām gar zemi. Sangrita nāca garām un nesaprata, ko mēs tā smejamies, bet bija tik ellīgi smieklīgi :D āā āa'āāāa', tad mēs spēlējām spēli - samīci cepumiņu! noteikumi - nedrīkst pieskarties cepumiņam :D es izdomāju vēl vienu ģeniālu spēli - kurā pirmā uz vēdera aizrāpos līdz otram koridora galam! bet anna nespēlēja. es spēlēju haha. tad mēs gājām vakariņas un pierij'āmies kā cūku ferma. tad bija koncerts. pēc koncerta mēs darījām es nezinu ko. āāāāa anna un rameka gāja uz basējnu un es ar mariku senti un mazo uci puci emīliņi gaidījām viņas stundu uzgaidāmajā basējntelpā. tas bij garlaicīgi, bet es paspēlējos ar emīliņu, parunājos ar sentinelu un mariku un bija okeyszz. tad kad basējndūds uznāca ārā mēs visi gājām uz veikal, jo vajadzēja kroooonas iztērēt. tur mēs 4435 stundas pētījām piedāvājumu un neko nenopirkām. tad marika un sentinels gāja aijināt emīliņu un es ar annu un rameku aizgājān uz karaokes bāru. 3 dziesmas paklausījāmies un gājām pie sentinela un marikas. anna ar viņu termosa ūdeni aplēja savu putriņu un es uzcien;ajos ar viņu roltoniem. tā mēs sēdēj ēd un stāstīj viņiem par vakrdienas ''pods grib kak'ssss'' tēmu. atkal pārsmējāmies. tad kad roltoni apēsti un nescafes izdzertas ar annu devāmies uz karaokes bāru atkal. diezgan ilgi sēdējām un klausījāmies nemuzikālos cilvēkos, kad mūs tāpatās uzaicināja uz skatuves. mēs izvēlējāmies dziedaāt PIEDOD MAN! nokaucāmies, paklausījāmies lī'dz begām un gājām uz kajīti. pa ceļam uz liftu skrēja ance ar gunu. gunai tāds piedzēries - eu beiiiibs, ko jūs? haha. laikam visa iepriekšējās dienas dzira vēl nebij izdzerta. mums phj, mums miegs. mēs gāj gulēt. un tālāk bij rīts un braukšan mā un nekas svarīgs. ka čāāu!

ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris

follow me everything is allright... dam dudi

1dien stokholmas brauciens, kas gandrīz izgāzās ar lielu blīkšķi(tādu kā černobiļā). es normāli 5 dienas pirms brauciena attopos, ka man pase vairs nav derīga ;D nē, nu tā skāde jau nav liela - tikai nieka 30 ls un verdzība pāris mūžu garumā mammas saturētās ķēdēs. saturētās ķēdēs? nesakars galīgs. man tād sajūtiņ, ka rīt nav skoliņ. tāpēc arī es te bez astoņām vienos rakstu ierakstu ;DD es no rīta atkal gulēšu. kamēr nokavēšu skolu. man jau skolā piedraudēja par tur vecāku saukšanu uz skolu un citām stulbībām, jo es redz jau esot astoņas reizes pie policistes parakstījusies! a kur ta pagājšā gada politika, ka mēnesī trīs paraksti var būt? šomēnes man čist tikai divi bija ! baigi smieklīgi. es nesmejos. tagad smejos. esmu idiote. ja man būtu daudz nauda es dzīvotu laimīgi. Anna ierosināja domu stokholmā pildīt krustvārdu mīklas!!!!!! yaay! es canderei gribētu iesist. mārtiņš arī. zaķen arī. bergmanis ir stiprāks vīrs, viņš viņai ar HUSSS grib iezāģēt. man jāpatriec viens kaķis no istabas vai arī būs fights. nesakars. čau

otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

the art of suicide

tikko pa tv3 ziņām rādīja kaut ko par ugunsgrēkiem un kā cilvēkiem mājas nodegušas. pilnīgais ārprāts. atceros pagājšgad mūsu pašu ugunsgrēku. tas bija ārprāts un ko tādu piedzīvot es nenovēlu nevienam. mamma vēl pastāstīja par ugunsgrēku, kas te bija 97. vai 98. gadā, tajā pašā mājā, kas pagājšgad pie mums dega. toreiz ir bijis baigi traki. māja bijusi daudz lielāka un pilnīgi no koka. sadeguši daudz lopi, tiešām daudz. cūkas, govis, zirgi. nabaga dzīvnieki, iedomājoties, kā viņi jutās man sariesās asaras. tajā gadā māja nodega līdz ar pamatiem. tētis toreiz bija tikko uzņemts ugunsdzēsējos un pirmās mājas, ko nācās dzēst, bija dzimtās. vai nav ironiski?

otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

ar sporta tērpu nepietiks


es jūtos tukša. brutāli tukša. nekāds prieks par neko. tikai parasta iekdiena, rutīna. viss viens. viss, ko es šobrīd vēlētos, ir atpūta. gara gara gara atpūta. pagulēt kādas divas nedēļas mājas, slimnīcā. jebkur, kur paliktu labāk. kur pabūt ar savām domām bez uztraukumiem. tukšs. viss ir pārāk tukšs.

svētdiena, 2010. gada 3. oktobris

tā bij

sēdēju, skatījos FUTURAMU un priecājos. btw, man patīk futurama. kā jau simpsoni. tātad sēdēju un arī nezinkāpēc atcerējos par to kā vasarā vēlu vakarā noskatījos paģiras. sen nebiju tā smējusies par filmu. man bija vienkārši tik labs garīgais! pulkstenis bija +/- 1 naktī un es lekāju aiz laimes un prieka. mamma nezin;amu iemeslu dēļ negulēja un es viņai tur smaidot baigi stāstīju, ka es noskatījos foršu filmu, bet nu viņa jau nesaprata. viņa nesaprata cik tas bija forši. un tad es ieliku šķīvī auzu pārslu biezputru un izgāju uz terases. pie manis pienāca Basteriņš un mēs abi ēdām putru :) es vienkārši sēdēju un priecājos :) es biju patiešām laimīga. noskatījusies filmu, sēdēju un dalīju vienu putru ar savu suni. es gribu tā vēl. es gribu vēl tik bezrūpīgi priecāties par niekiem. viena pati priecāties. viena, jo neviens ar mani tā nevar priecāties. es tā gribu vēl. gan jau. es zinu, ka jā. tā būs, būs tā vēl. tas nejaukais viss ir tikai tagad. iespējams, vienu lietu nezidosies nokārtot. taču šoreiz es nebēdāšos. nebēdāšos par izsapņoto sapni. es priecāšos. priecāšos par vēl daudzajiem citiem sapņiem un to piepildīšanos. priecāšos par tiem ar sev tuvajiem. un ja ne, tad man vienmēr būs terase un auzu putra ar ko vienai priecāties :)
ieraudzīju uz sienas ar savu nesaprotamo rokrakstu rakstīto - Ja Negribas Dzīvot Vēlreiz, Tad Vai Vispār Bija Vērts Dzīvot? - un tagad pie tā arī turēšos. dzīvošu tā, lai gribas dzīvot vēlreiz un ne tikai vienu reizi.