the art of suicide

tikko pa tv3 ziņām rādīja kaut ko par ugunsgrēkiem un kā cilvēkiem mājas nodegušas. pilnīgais ārprāts. atceros pagājšgad mūsu pašu ugunsgrēku. tas bija ārprāts un ko tādu piedzīvot es nenovēlu nevienam. mamma vēl pastāstīja par ugunsgrēku, kas te bija 97. vai 98. gadā, tajā pašā mājā, kas pagājšgad pie mums dega. toreiz ir bijis baigi traki. māja bijusi daudz lielāka un pilnīgi no koka. sadeguši daudz lopi, tiešām daudz. cūkas, govis, zirgi. nabaga dzīvnieki, iedomājoties, kā viņi jutās man sariesās asaras. tajā gadā māja nodega līdz ar pamatiem. tētis toreiz bija tikko uzņemts ugunsdzēsējos un pirmās mājas, ko nācās dzēst, bija dzimtās. vai nav ironiski?

ar sporta tērpu nepietiks

es jūtos tukša. brutāli tukša. nekāds prieks par neko. tikai parasta iekdiena, rutīna. viss viens. viss, ko es šobrīd vēlētos, ir atpūta. gara gara gara atpūta. pagulēt kādas divas nedēļas mājas, slimnīcā. jebkur, kur paliktu labāk. kur pabūt ar savām domām bez uztraukumiem. tukšs. viss ir pārāk tukšs.

tā bij

sēdēju, skatījos FUTURAMU un priecājos. btw, man patīk futurama. kā jau simpsoni. tātad sēdēju un arī nezinkāpēc atcerējos par to kā vasarā vēlu vakarā noskatījos paģiras. sen nebiju tā smējusies par filmu. man bija vienkārši tik labs garīgais! pulkstenis bija +/- 1 naktī un es lekāju aiz laimes un prieka. mamma nezin;amu iemeslu dēļ negulēja un es viņai tur smaidot baigi stāstīju, ka es noskatījos foršu filmu, bet nu viņa jau nesaprata. viņa nesaprata cik tas bija forši. un tad es ieliku šķīvī auzu pārslu biezputru un izgāju uz terases. pie manis pienāca Basteriņš un mēs abi ēdām putru :) es vienkārši sēdēju un priecājos :) es biju patiešām laimīga. noskatījusies filmu, sēdēju un dalīju vienu putru ar savu suni. es gribu tā vēl. es gribu vēl tik bezrūpīgi priecāties par niekiem. viena pati priecāties. viena, jo neviens ar mani tā nevar priecāties. es tā gribu vēl. gan jau. es zinu, ka jā. tā būs, būs tā vēl. tas nejaukais viss ir tikai tagad. iespējams, vienu lietu nezidosies nokārtot. taču šoreiz es nebēdāšos. nebēdāšos par izsapņoto sapni. es priecāšos. priecāšos par vēl daudzajiem citiem sapņiem un to piepildīšanos. priecāšos par tiem ar sev tuvajiem. un ja ne, tad man vienmēr būs terase un auzu putra ar ko vienai priecāties :)

ieraudzīju uz sienas ar savu nesaprotamo rokrakstu rakstīto - Ja Negribas Dzīvot Vēlreiz, Tad Vai Vispār Bija Vērts Dzīvot? - un tagad pie tā arī turēšos. dzīvošu tā, lai gribas dzīvot vēlreiz un ne tikai vienu reizi.