Memories of them were the only things that sustained me, and my only real happy times.
Nebiju gaidījusi, ka viss izvērtīsies šādi. Par beigām tās vēl nesaukšu, jo, piedod, bet tās vēl beigas nav. Vienkārši ir tiešām sāpīgi, ka es pret cilvēkiem izturos labi un domāju tik tiešām visu to labāko, kad tajā pašā laikā par mani var pateikt ''man viņa besī''. Nu, vecīt. Un joprojām es turpināšu cerēt un tā tālāk. Es prom tik viegli nedošos. Un pret mani tā neizutrēsies. Esmu, kā sacīt jāsaka, nelaimīga savā lielajā laimē. Un tomēr, es tiešām nekad mūžā neesmu jutusies laimīgāka, es nekad mūžā neesmu tā mīlējusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru