Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: neviens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!
Zinies, lai arī īstenībā iet traki, iet skaisti. Tādu skaistumu man dzīvē vairs nepieredzēt. Tādu vienkāršību! Lai arī vajadzētu atmest ar roku, jo, kā saka - you can't put flowers in an asshole and call it a vase - es laikam tomēr pacentīšos. Ak tu mans mīļmincis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru