Un te pēkšņi atkal varētu būt 2011.gada 31. decembris, kad es visu dienu vaļājos lejā gultā, skatījos visādas filmas par godu jaunajam gadam un tā. Gulēju, gulēju, pilnīgs sliņķis, pilnīgs goļaks, tā aizskatījos jautrās pleznas, ka pat nepamanīju, ka Anija bija uz stundu nozudusi vannā. Nu ja, vispār jau loģiski sanāk, ja viņa filmu neredzēja. Nonāca lejā, pārmeta man, ka es esmu piepīpējusi visu istabu un vai es vienreiz necelšoties. Nē, es te labāk vēl pavārtīšos, uzpīpēšu un uzēdīšu savu dubultā siera burgera komplektu! Bet stulba multene tās jautrās pleznas, man nepatika. Uzliku savu lielisko Bratz! filmas disku un skatījos to, tā aizvārtījos pa gultu līdz Likteņa Ironijai. Stulbi, to es gribēju redzēt, bet man jau bija jāklāj gulta un jāpucē dirsa, jo draudziņi brauca ciemos svinēties. Kā vēlreiz tā varētu!
Bijām sestdien pie Anijas. Aizejam ar Alisi, Anija mazgājas tāpēc vienas pašas sēžam Anijas istabā pie TV. Izspriedām, ka uzreiz var pateikt, ka tā ir Anijas istaba. Nu tik bezgaumīgi, vienkārši pēc sūda izskatās, haha. Tad jau sākās Šreks un mēs kā mīļās Anijas draudzenītes vienkārši gulējām viņas gultā, rijām maizes, ko Anijas mamma mums sasmērēja, un ik pa laikam vārgi iesmējāmies par kādu ēzelīša joku Šrekā. Fatties. Pēc tam jau bija ballīte, nu ļoti jauki, nu.
Mazais bēdu nostūrītis, bet saki, ja es Tev godīgi pajautātu, tu man pateiktu? Bail jau no tā godīguma, tu taču mans mincis mīļmincis! Varbūt precamies?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru