piektdiena, 2012. gada 16. novembris

nu kā

tom and jerry: the movie. tā bija mana mīļākā bērnības multene. skatījos viņu caurām dienām, katru dienu. 

es to neatceros. es neatceros kā būtu šo multeni caurām dienām skatījusies, neatceros, ka tā būtu bijusi mana mīļākā multene. to visu man mamma tikai stāsta, bet es to neatceros. un tad nebija tik sen, ka es to varētu neatcerēties, es nebiju TIK maziņa, lai neatcerētos. es to nesaprotu, sajūta itkā vesels dzīves posms būtu no manis izrauts. šī multene ir no manis izrauta. es viņu skatos un neko neatceros. skatos pirmo reizi pēc šī ilgā laika - pilnīgi nekā. skatos otro, trešo reizi - oo, atceros miglaini, ka esmu šādu epizodi redzējusi. skatos ceturto reizi un vēl kaut kas ataust atmiņā. bet viss kopā neatgriežas. tas ir bēdīgi. es nezinu kāpēc, bet tas mani ļoti nomāc. es mēģinu saprast kāpēc es neatceros, bet es nesaprotu. to sajūtu nevar izstāstīt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru