ceturtdiena, 2015. gada 14. maijs

poison

- kāpēc mēs tik reti tagad tiekamies? mēs kādreiz ballējāmies biežāk

seko pamatīgs izbrīns. pagaidi, ko? par ko tu runā? kaut gan taisnība, atļāvos papētīt un jāteic, tu patiešām biji mans mīļākais draugs un brālis, tev rūpēju es un tu man, bet zinot, kā mūsu saraustītās mīlas dēkas šo visu draudzību, tā teikt, sačakarēja, tavs jautājums liekas patiešām stulbs un nevietā

- mincīt, es labprāt ar tevi draudzētos visu laiku un katru dienu, bet tu taču pats zini...
- nu tā jau ir.., viņš atbildēja, un actiņas nolaidās uz leju
un šoreiz pat nav nozīmēs, cik mīlas apreibuši un nemanāmi esam, cik kaislīgi mums gribas vienam pie otra (jā, arī tev pie manis)

šoreiz nozīme ir tai ziņai, kuru saņemot, man sirdī iezogas neviltots prieks un seja, pati nezinot, savelkas smaidā. un tā nav tava ziņa. un nevajag arī

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru