otrdiena, 2015. gada 18. augusts

when we collide, we come together

kur gan citur iemīlēties, ja ne zaļumballē, un kurā gan citā, ja ne tevī?

kad tieši tikko, tikko esmu sākusi atstāt tevi pagatnē, tu uzrodies un vēlies mani mīlēt. un lai arī kā es censtos atturēties, tas ir praktiski neiespējami. šķiet, katrs tavs skūpsts uz mana kakla atstāj dedzinošas pēdas, un ja vēl skaidrā prātā cenšos cik spēka grūst tevi prom, tad jo vairāk es reibstu, jo vairāk arī tev tuvojos un vairs necenšos pretoties.

kur tu tik skaists radies? un kā? kad pirmie rīta saules stari, lauzdamies cauri aizkariem, izgaismo tavu ķermeni, liekas, ka tu burtiski mirdzi, it kā būtu eņģeļu sūtīts. un es tevi mīlu. es tevi mīlu, mīlu, mīlu, es tevi tik ļoti mīlu. man atkal ir sešpadsmit un es dievinu katru tavu kustību, katru vārdu, katru ķermeņa šūnu

- tu man riebies!
- riebjos? kāpēc?
- jo tu man tik ļoti patīc, ka tu man riebies!

- bija prieciņš?
- bija
- tagad patīku?
- patīc

seko pļauka

- auuu ha ha, atkal riebjos?
- vienmēr; un atkal seko buča

cikos mēs precēsimies?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru