tik daudz jaunu notikumu un pavērsienu, tik daudz ātri viss notiek, tik, tieši tik, ka man paliek bail. kur paliksi tu? nu kur es nolikšu tevi? tā mēs tagad beigsimies? šīs ir mūsu beigas? bet varbūt es mūs tikai izdomāju un tādu mūsu nekad nav bijis. nezinu. tiešām nezinu kā tev. man bija. un būs vienmēr, uz mūžu mūžiem tu būsi mans mazais mīļmincis, tikai tu vienīgais, tikai tevi tā var mīlēt! var taču? es tagad laikam esmu tas kaķēns, kurš atsakās no jūrasskolas. pamatīgu laiku esmu sevi slīcinājusi, tagad laikam pietiek. atkal nezinu. varbūt viss jaunais nāks kā vēl lielāka slīkšana? bet galvenais taču ir mīlēt pāri lielām un stiprām lietām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru