pirmdiena, 2012. gada 9. jūlijs

nu zaļumballe!

sapucējušās un ejam. priekšā trīs kilometri. par laimi abas esam superīgas un smieklīgas, ceļš paiet nemanot. ejam lejā uz estrādi, balle jau sākusies. nu tā nedaudz sākusies. pilnīgi pārdodas izlejamais alus un sidrs - fancy. okeeej, ieejam iekšā, tos 2 latus par ieeju nekur neviens neprasa, problem ? mums sanāca iet tieši cauri kaut kādam karstajam punktam, kur no visām malām cilvēki, kā jau laukos, skatījās virsū un vēl norādīja ar pirkstiem. ķipa mēs vietējās, mūs tikai neviens nepazīst. atrodam ideālo spotu, pašā stūri, normaļuks. sākumā liekas bišķiņ gaļaks, bet tad jau tur laida ezerā ķipa nāriņu un bija salūts, ja, un tā vispār. ;D turpinam sēdēt. mūs pamana jurģis, pienāk, runājas ar alisi un tā, mani pamana le wild zauers, arī runājam kaut ko es nezinu ko. pēc tam es aizmirsu. laikam sākām tukšot savu līdz paņemto alkoholu (alisei 3 laima tuborgi, man 2 dlight un 2 cēsu ali, ķipa nožēlojami). tad pārvacamies kaut kur uz citiem soliņiem, kas vairāk centrā. vai arī tad vēl nē. ā tad vēl nē. ejam ''čurāt''. nākam atpakaļ, atkal sēžam malējos soliņos. pienāk eliass ar cepuri. runājam kaut ko nezinu ko. vēlreiz pienāk jurģis. viss narmal, nedaudz gaļaks, bet paliek jau interesantāk. mūs tikai cienā, cienā ar aliem. tagad laikam pārvacamies uz tiem soliņiem, kas vairāk ir centrēti vidū. sēžam. tukšojam savu ķipa nožēlojamo alkoholu un ejam lak pa laikam ''čurāt''. o, iedeva galvā!! baigi jautri. gribam iet ''čurāt'', es meklēju somā gengeles, nāni gengeles, sāku kliegt, ka man nav gengeles, alise kliedz uz mani, ka esmu stulba, jurģis visam pa vidu dod mums savas gengeles, kur ir iekšā viena gengele, nu kād jēg, nu kād jēg? sāku domāt kur pēdējo reiz ''čurājām''. a tur nav. tad atceros, ka pēdējo reiz es gengeļoju tajos malējos soliņus. skrienu pāri visiem soliņiem, nenokrītu. ir gengeles. zajebis, ejam ''čurāt''. noejam, atkal nevaru atrast. alise atkal kliedz, es under pressure, bet atradās. fuck tās lielās somas. es tovakar pārāk daudz izvandīju savas somas saturu zemē, lai kaut ko atrastu. bet zajebis, reibst kā nahuj, jautri kā nahuj, šitā man pēdējo reiz bija pirms 2 gadiem estrādē latvijas radio ballītē ar elīzu. nesūdzos, jo sūdīg nav. es laikam kaut ko lēni runāju, jo alisei ar jurģi bija tas jāatdarina un jāsmejās, okeeeej. eliass mums iedod katrai kaut kādu nefiltrēto alu, nu tā kā es neko nesaprotu, tad dzerams ir. izdzeram, zajebiss, viss tik smieklīg, neko nevar saprast. par ko bija sarunas vispār huj zin. man gribās dejot, sāku kliegt, ka gribu dejot, saku alisei un eliasam, lai ejam visi dejot, alise saka, lai eju ar eliasu. īstenībā diezgan loģiski, jo kaC sakars~~ iet trijiem dejot. tobrīd bija taC sakars~~. dejojam, vispār dirsā neko nesaprotu, tie grizieni ahujennie. ā es vēl mācīju kaut kam kā taisīt to, ka apguļās un uzrauj galvu augšā, bet tas bija pirms vai pēc dejošanas neatceros. beidzam tagad dejot, ejam atpakaļ, neatceros vispār neko, kur kas un kā. eliasam pazudis maks, mani velk līdz meklēt, esmu kaut kādā sēta, man bail, eju meklēt alisi, atrodu alisi, mēs es nezinu ko daram, alises māsa mums iedod sidru. okeeeeej. gāāāršigsssss. ejam uz vilgāles pirts trepītēm dzert sidru. najs. kaut ko runājam arī. tad beidzas mūzika visi kliedz, pēc kādas minūtes tikai attopamies, ka beidzas mūzika un visi kliedz. laikam kaujās. aizejam, visi kliedz un eliass asinīs, okeeeeeeeeejjjj. kaut ko tur kjhsdjhfdaseuwh neko nesaprot. ā mēs vēl ar alisi vienā brīdī gājām mājās, aizgājām līdz veikalam, domājām kād jēg, kād jēg iet mājās un gājām atpakaļ. es tikai neatceros vai tas bija pirms vai pēc tā flē. man liekas pēc. neko daudz jau neizdarījām, pasēdējām uz pakāpiniem. mājās bijām piecos. normaļuks!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru