pirmdiena, 2012. gada 16. aprīlis

1996. gada 16. februārī

Pagājušā naktī prātodama dažādas domas, ilgi nevarēju iemigt, un nonācu pie secinājuma, ka visus pārdzīvojumus un intresantākos faktus, kas saistīti ar mūsu mazo Martiņu, pierakstīšu dienasgrāmatā, kaut vai tāpēc vien, ka Māris no mums ir tālu un nav ar ko padalīties pat vakaros, kā tad mums te abām iet. Martiņa taču ir mans piepildījies ilgi lolotais un sapņotais sapnis. Ar viņas ienākšanu manā un arī Māra dzīvē viss taču ir daudz, daudz savādāk.
Tā kā nesāku rakstīt agrāk, tad atļaušos nedaudz iegrimt atmiņās un pierakstīt tos mirkļus, kuri jau ir pagājuši, jo, ja šodien tas viss vēl ir svaigā atmiņā, tad laikam skrienotun notikumiem pieaugot, daži momenti var arī izkrist no atmiņas.

Tātad:

tuvojās 1995. gada Ziemassvētki, un es gaidīju ierodamies pasaulē mūsu mazo(lielo) brīnumu.

19.12.95.

Māris mani aizved pie ārsta uz kārtējo vizīti, no kurienes mani pa taisno aizsūta uz slimnīcu, jo paziņoju par pirmajām novērotajām pazīmēm. [..] Māris, protams, jau nedaudz satraukt, arī es sāku satrauktiesm taču, nodzīvojot līdz vakaram pa nodaļu, sāpes lielākas arī nekļūst. [..]

20.12.95.

Abi it kā izgulējušies kaut ko gaidam. [..] Ao 9.00 man sākas sāpes, kuras, kā nojautu, nu bija īstās, taču es uzņēmu to ar iekšēju mieru un prieku, jo beidzot taču gribējāsvisam pielikt punktu, [..] Cītīgi darot visu, ko teica vecmāte, plkst. 14:56 pēc Māra pulksteņa beidzot izlauzās un sevi pieteica mūsu mazā Martiņa, kura nebija nemaz tik maza, jo svēra precīzi 4,628 kg.

To laimi, kādu es izjutu pēc bērna dzimšanas, nav iespējams ne izstāstīt, ne aprakstīt. Tagad taču man ir meita! Mana! Pirmo nakti tikai reizēm iekritu miegā, jo visu laiku uztraucos par Martiņu, klausījos viņas elpas vilcienos, skatījos uz viņu it kā baidīdamās pazaudēt. Es biju nogurusi, iztukšota un bezgala laimīga. Skatījos uz mazo dzīvībiņu un lēju prieka asaras.


// Tā mana mamma par mani laikā, kad es piedzimu. :))

2 komentāri:

  1. šis ir tik nenormālīgi forši! katrai mammai vajadzētu visu to pierakstīt.. :)

    AtbildētDzēst
  2. es vienkārši lasu un smaidu..tik ļoti mīļi!!!

    AtbildētDzēst