svētdiena, 2010. gada 3. oktobris

tā bij

sēdēju, skatījos FUTURAMU un priecājos. btw, man patīk futurama. kā jau simpsoni. tātad sēdēju un arī nezinkāpēc atcerējos par to kā vasarā vēlu vakarā noskatījos paģiras. sen nebiju tā smējusies par filmu. man bija vienkārši tik labs garīgais! pulkstenis bija +/- 1 naktī un es lekāju aiz laimes un prieka. mamma nezin;amu iemeslu dēļ negulēja un es viņai tur smaidot baigi stāstīju, ka es noskatījos foršu filmu, bet nu viņa jau nesaprata. viņa nesaprata cik tas bija forši. un tad es ieliku šķīvī auzu pārslu biezputru un izgāju uz terases. pie manis pienāca Basteriņš un mēs abi ēdām putru :) es vienkārši sēdēju un priecājos :) es biju patiešām laimīga. noskatījusies filmu, sēdēju un dalīju vienu putru ar savu suni. es gribu tā vēl. es gribu vēl tik bezrūpīgi priecāties par niekiem. viena pati priecāties. viena, jo neviens ar mani tā nevar priecāties. es tā gribu vēl. gan jau. es zinu, ka jā. tā būs, būs tā vēl. tas nejaukais viss ir tikai tagad. iespējams, vienu lietu nezidosies nokārtot. taču šoreiz es nebēdāšos. nebēdāšos par izsapņoto sapni. es priecāšos. priecāšos par vēl daudzajiem citiem sapņiem un to piepildīšanos. priecāšos par tiem ar sev tuvajiem. un ja ne, tad man vienmēr būs terase un auzu putra ar ko vienai priecāties :)
ieraudzīju uz sienas ar savu nesaprotamo rokrakstu rakstīto - Ja Negribas Dzīvot Vēlreiz, Tad Vai Vispār Bija Vērts Dzīvot? - un tagad pie tā arī turēšos. dzīvošu tā, lai gribas dzīvot vēlreiz un ne tikai vienu reizi.
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru