the art of suicide

tikko pa tv3 ziņām rādīja kaut ko par ugunsgrēkiem un kā cilvēkiem mājas nodegušas. pilnīgais ārprāts. atceros pagājšgad mūsu pašu ugunsgrēku. tas bija ārprāts un ko tādu piedzīvot es nenovēlu nevienam. mamma vēl pastāstīja par ugunsgrēku, kas te bija 97. vai 98. gadā, tajā pašā mājā, kas pagājšgad pie mums dega. toreiz ir bijis baigi traki. māja bijusi daudz lielāka un pilnīgi no koka. sadeguši daudz lopi, tiešām daudz. cūkas, govis, zirgi. nabaga dzīvnieki, iedomājoties, kā viņi jutās man sariesās asaras. tajā gadā māja nodega līdz ar pamatiem. tētis toreiz bija tikko uzņemts ugunsdzēsējos un pirmās mājas, ko nācās dzēst, bija dzimtās. vai nav ironiski?