pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

think about this


the person you are going to marry is walking the Earth at this very second.


that tought alone should give you a hope to continue each and every day, knowing someone. somewhere is completely in love with you, even if you both don't know it jet.

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

wunderkind

tulīt pulkstens viens. wow. rīt skoliņa. kāpēc skoliņa? jo man pēdējā nedēļā skoliņa patika, tāpēc arī skoliņa. pirmdienas parasti ātri paskrien, lai arī astoņas stundas. rīt vēl pie tam 1.advente un 2.klases stunda. tīrais nieks. jauki. es esmu priecīga šobrīd, un tas ir jauki. baudāmi. baigais vārds, haha. šodien iTunes uztaisīju lielo rekonstrukciju. saliku vsiem albumiem bildītes virsū. tagad man tur ir ļoti krāsaini, nevis melnbaltas notiņas. skan amy winehouse. man patīk. nomierinoši. duffy(tā laikam bija pareizi) man arī patīk. viņas līdzīgas. džojā dafija bija baigi izreklamēta, tāpēc es izlēmu viņu nodownloadēd un paklausīties. tas labi. šodien ar mani notika kaut kas jauks. taisot mūzikas projektu, meklēju youtubā kaut ko par čaikovski un atvēru gulbju ezera video. tur blakus, kur ir citi šādas tēmas video, bija video no the swan princess. ahhh, bērnība, atmiņas... tā bija mana visu laiku mīļākā multene(vēl gan bija arī anastasija, bet tas tā). nu un tad es iegāju torentos un saliku lādēties visas trīs daļas. pirmo un trešo es nemaz neesmu redzējusi, tāpēc tagad es ar nepacietību gaidu, kad varēšu viņas skatīties :))) kāpēc? jo es gribu redzēt visu stāstiņu no sākuma. kad biju mazāka, nesapratu daudzas detaļas, tāpēc esmu priecīga uzduroties šim failam. nu un tad es tāda pavisam priecīga gāju mammai stāstīt un dejot cik skaisti, ka es šo multenīti atradu. un tad es vēl teicu, ka no šīs multenes nāk ''turaidsai''(mūsu ģimenē tā bija aktuāla tēma), bet mamma teica, ka nē. es jau zināju, kas sekos tālāk. viņa man atkal stāstīja par multeni, ko es visu laiku skatījos. par tomu un džeriju. par mazu meitenīti robinu. ka tieši tā multene bija mana mīļākā multene. bet es neatceros. neko neatceros. nevienu pašu mazu detaļu no šīs multenes. un tad es izlēmu doties pie mātes googles. sērčoju(haha) un atradu! jauki. mani gaida jauks mīļš filmu vakars drīzumā :) tas ir jauki. es priecājos par savu bērnību. es esmu laimīgs bērns. sniedzīīīīš

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

92

Latvijai dzimšanas diena. gribas būt jaukai. mīļai un labai. un jā. es baigi daudz domāju par visu pēdējā laikā. un tagad es neatceros neko, ko es domāju. vienmēr, kad domāju, esmu pa slinku, lai kaut ko ierakstītu. tagad, kad neesmu par slinku, domas nav. un es tagad esmu nesakara sakrs. kā anija. un vai tas tā varētu būt? god dammit. citreiz gribas sev iešaut par stulbenes būšanu. un es domāju par kaut ko, kas ir tik nereāls, bet varbūt tomēr ir? stulbi. es nesaprotu neko, kas te ir uzrakstīts. idijoote. muuuļķe. ok. palieciet sveiki mani brāli, un tas neattiecas uz māsām!

otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

the art of suicide

tikko pa tv3 ziņām rādīja kaut ko par ugunsgrēkiem un kā cilvēkiem mājas nodegušas. pilnīgais ārprāts. atceros pagājšgad mūsu pašu ugunsgrēku. tas bija ārprāts un ko tādu piedzīvot es nenovēlu nevienam. mamma vēl pastāstīja par ugunsgrēku, kas te bija 97. vai 98. gadā, tajā pašā mājā, kas pagājšgad pie mums dega. toreiz ir bijis baigi traki. māja bijusi daudz lielāka un pilnīgi no koka. sadeguši daudz lopi, tiešām daudz. cūkas, govis, zirgi. nabaga dzīvnieki, iedomājoties, kā viņi jutās man sariesās asaras. tajā gadā māja nodega līdz ar pamatiem. tētis toreiz bija tikko uzņemts ugunsdzēsējos un pirmās mājas, ko nācās dzēst, bija dzimtās. vai nav ironiski?

otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

ar sporta tērpu nepietiks


es jūtos tukša. brutāli tukša. nekāds prieks par neko. tikai parasta iekdiena, rutīna. viss viens. viss, ko es šobrīd vēlētos, ir atpūta. gara gara gara atpūta. pagulēt kādas divas nedēļas mājas, slimnīcā. jebkur, kur paliktu labāk. kur pabūt ar savām domām bez uztraukumiem. tukšs. viss ir pārāk tukšs.