Šajā vasarā uzziedēja
meitenes - jasmīnes,
valši nāca no vēja,
no zaļumballēm un Vīnes.
Mēs gājām barā
ar svaigām jāņrozītēm,
viņas bija sapņainas novakarā,
sapņainas no rītiem.
Tad lēca saule.
Naktis īsas un stipras bija.
Man gulēja uz pleca
tumšsarkana peonija.
Lilijas gāja baznīcā
pie Dieva, bez bērniem, bez vīra,
pār viņām dunēja, dīca,
ērģeļu elpa tīra.
Naktsvijoles rāvām mēs,
un viņas ļāvās.
Viss vienās meitenēs -
birzīs un pļavās.
Tā bija vasara,
pilna silta vēja,
pat skumja asara
tovasar uzziedēja.
Meitenes visur plauka,
vasara gāja.
Neviens uz ziedoša lauka
mūs nesargāja.
- Imants Ziedonis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru