ya yo

es varu iedomāties sevi šeit,
un vai tā vispār var būt?
vai var būt, ka šeit ir labāk, nekā tur?
ka kaut kur, jebkur ir labāk, nekā tur?

tur, kur nolaidušies ciema ļaudis
tur, kur alkohols un cigaretes visslielākais baudījums
tur, kur starp visu slikto, tu biji mans vislielākais ieguvums
-----
es varu iedomāties sevi šeit,
ja ļausi man iedzīvoties un iemīlēties

lūdzu, iedomājies mani šeit, kur nav ne uz pusi tā pat, kā tur,
bet ir. es jūtu - ir

nepielūdzamā sieva ar izkapti

atceros, kā viņus apbrīnoju, krusttēvu un krustmāti. kādi viņi bija traki! no krusttēva nedaudz bijos, viņš bija tāds galīgi traks. ar gariem, melniem matiem, ādas jaku un moci. un krustmāte. krustmāte iemīlējusies viņā līdz ausīm, arī gariem, tumšiem matiem, ieleca ādas šortos un krusttēvam uz moča virsū. es biju viņu luīze. vienmēr bija prieks krustvecākus satikt. vēl skatos mammas jaunības bildes, kur abas ar krustmāti liepājā mācās. kā abas satika tēti un krusttēvu, kā viņi visi četri jauni un priecīgi kopā ballējās, kopā jāņus svinēja, kopā visi par mani priecājās un pēc diviem gadiem jau par kristeru, jebšu kā viņi mēdz teikt - kiki. 

šausmīgi bēdīgi, ka nebiju viņus tik ilgi satikusi. 2005.gads... tas taču ir sen? es jau saprotu, ģimenes problēmas, paši strīdas, naids un mīlestība vienlīdz liels, līdz beidzot izšķīrās. katram sava dzīve. kikis un mārtiņš arī izauguši, braukā motokrosos, itkā laimīgi viss, un vēl domāju, nu jāuzraksta krusttēvam, es taču viņus mīlu, viņi mani tāpat. jā. tā tas viss tika novilkts līdz pēdējam. līdz tam, kad nacās satikties krustmātes bērēs. briesmīgs tukšums dvēselē.

caked up

''Pielimēti nagi ....pieliktie mati..... uz lūpam maksligais smaids b ** ch.... tu esi pārliecināta ka neesi ražota Ķīnā?''

jā, es esmu pārliecināta, ka es neesmu ražota ķīna, gluži tāpat kā visas citas meitenes, kas izvēlas sevi uztjuunēt ar nedaudz vairāk kosmētiku, nedaudz neīstiem matiem, nedaudz neīstiem nagiem un skropstām. nopietni, jums nav POHUJ? jums nav pohuj, ka meitenei ir neīsts iedegums un uz augšu sakasīti mati ar dažām liekām matu šķipsnām? ja tādejādi viņa jūtas par sevi pārliecināta, tad lai tā būtu !!!! aaaaaa !!!! 

thank you, come again

Only seventeen, but she walks the streets so mean

Baby's all dressed up with nowhere to go
That's the little story of the girl you know
Relying on the kindness of strangers
Tying cherry knots, smiling, doing party favors
Put your red dress on, put your lipstick on
Sing your song, song, now the camera's on
And you're alive again

ou

pēc sirdij siltākās vasaras atnākusi visaukstākā ziema. nekad neesmu redzējusi tik aukstu ziemu. kā jūs visi man pietrūkstat. kā tu man pietrūksti un kā tu man pietrūksti. kad ieraugu, gribas pieskriet un samīļot, un nekad vairs nelaist vaļā. bet tad tu novērsies.

go figure

I chase your love around a figure 8,

I need you more than I can take,

Your promise forever and a day,

And then you take it all away.

atveru actiņas, redzu, Ebis. mīļš. ievelku plaušās ciema saules apspīdētās istabas gaisu. piepildās plaušas ar saldu prieku, piepildās ar mīļu tevi. ''-Tev rozā strīpiņas gultasveļai, oww, cik forši! - Oww, taka mazai princesītei!'' smiekli un buča. ''-Mammu, lūdzu, nebrauc vēl pakaļ, brauc ap septiņiem!'' septiņi. ienāku pa durvīm. mana māja, mana istaba. nav nekādas puķītes. Ebi, Ebi. ''-Brauc atpakaļ, mēs tev aizbrauksim pakaļ! - Mamma neļaus... - Ļaus!'' gaidu, tumsa un pastkastītes. brauc. piebrauc. iesēžos. mīļa roka man apkārt, pa radio skan Krievijas labākie hiti un mašīnas, nemācēšu teikt kādas markas, traucas uz priekšu. tur. tur, kur bija vislabāk. un atkal. actiņas vaļā un mīļš Ebis. šodien gan nevarēs līdz septiņiem. nevarēs arī atpakaļ. rozā mākonīšu brīvdienas beigušās. 

vēlos tevi vēlreiz tā ieelpot. ak tu mans mazais sirsniņa! 

Breath your smoke into my lungs,

In the back of a car with you I stare into the sun,

Still not too old to die young,

But lovers hold on to everything,

But lover hold on to anything.

nu jūs jau zin

nekad neesmu sapratusi kā cilvēki var tik ārprātīgi nosodīt citus cilvēkus. ''man viņa nepatīk, fuj, iedomīga'' ''ko tā vispār, sīkā mauka'' un tamlīdzīgi. nu bet ēēē kerekē nesaprotu. vairāk vai mazāk esmu tā žēlsirdīgā samariete, kas mēģina situācijās sameklēt kompromisu. jā, tu vari vēl kaut ko teikt par kādu, ja tu viņu pazīsti, ja viņš tev ir kaut ko nodarījis vai traucē dzīvot, bet ja jūs kopā aizejat uzpīpēt un var pateikt ''ārprāts, man viņa šausssmīgi nepatīk!'' nu da laaabi. tev ir draugi, tev ir paziņas. nu neliec virsū! viņa ir iedomīga? kā? ko viņa tev dara? nu neko tač, tad nesaki neko. viņa ir mauka? kāpēc? jo viņa nolaidusi vai nošeptējusies ar pāris puišiem? nu bet lai jau, kas tev traucē? lai meitene dara, ko grib, kamēr vien viņa ir brīva un nepaliek stāvoklī. nu tas tāc mans viedoklīc, ienāca prātā sēžot un darot neko kā pāris pēdējās dienas, khe.