Es nezinu, vai pamanījāt, bet pirms mēneša un vienas dienas pienāca jaunais gads, un es par to tagad vēlos kaut ko uzrakstīt. Atbildot uz jautājumu par to, kāpēc tikai tagad, varu attaisnoties ar drausmīgo bubuli vārdā Sesija, kur man bija nu tik ļoti mežomīgi daudz jādara, jo pati biju visu atstājusi uz pēdējo brīdi, heu heu, kā arī, kad beidzot šis drausmonis bija ar īpašu gudrības zobenu uzvarēts, nokārtots un zemē noguldīts, nāca divas laiskuma pilnas nedēļas, kas bija ļoti aizņemtas ar gulēšanu, atpūšanos un nekā nedarīšanu - es reāli neredzu nevienu brīdi, kad būtu varējusi kaut ko uzrakstīt! Tāpēc ķeros klāt tam tagad, februārī, jo, šķiet, atlikt uz vēl vēlāku būtu galīgi nesmuki.
Vēlos sākt ar kaut ko, kas man ļoti besī, un jums noteikti tas ļoti interesē. Man besī, ka katru reizi, kad gāds gads tuvojas noslēgumam, cilvēki visus laiko, šēro un publicē mīmus par to, cik drausmīgs bijis šis gads un kaut viņš ātrāk beigtos. Tas izskatās apmēram tā:
*January 2016* this is going to be my year!
*October 2016* nevermind, I'll try next year!
Kenya not ?!? I mean, tas tiek publicēts KATRU GADU, un visbiežāk to dara vieni un tie paši cilvēki! Es jau saprotu, 2016 nebija nekāds eņģelis, un iespējams arī 2015, 2014 un tā tālāk un tā joprojām sagādāja pāris nesmukumus, bet nu ja jau laimes mēraukla tiek novilkta visa gada garumā, tad tos mīmus var publicēt jau janvārī (un kaitinošākais, ka daudzi tā pat dara), jo ir absolūti muļķīgi iedomāties, ka viss gads būs laimē tīts. Cilvēki pat nezin, kas priekš viņiem ir laime, un tiklīdz viņiem neiet internets vai nokrīt maizīte ar sviesta pusi uz leju, tā jau jaunais gads ir bijis nelaimīgs. Get a grip and make it stop pls
Ā un vēl vispār, ja runājam par 2016.gadu, Caito Potatoe, kas ir fenomenāli smieklīga jūtūbere un citu sociālo mediju persona, vienā no saviem video minēja, ka psychic lady atgādinājusi viņai, ka 2016 bija mērkaķa gads, kas arī varētu izskaidrot visu jokaino, kas šajā gadā notika. Gribi tici, gribi netici. Es pat laikam varētu noticēt, jo mērkaķi taču ir diezgan funny, ne tā? Un pietam tagad ir gaiļa gads, un ziniet, man visas lekcijas sākas 8:00, un es vēl nevienu neesmu nokavējusi! Un gailītis taču ir tāds modinātājputniņš.
Un tagad par mūžīgo, ar jaunajiem-gadiem saistīto lielo apņemšanās tēmu. Jāteic, vienubrīd man tā galīgi nepatika, likās tāda sevis-mānīšana vien ir, un ka nav tačām vajadzīgs jauns gads jaunām lietām, un tas ir kinda tru, bet nu tai pat laikā, patīk jau patīk mums, ka varam kaut kā lietas sakārtot un mazu skaidrību ieviest, šajā gadījumā pa gadiem, mēnešiem un tā. Un tad nu domāju tā - apņemšanās ir superforša lieta, bet uzstādiet sev reāli izpildāmas apņemšanās! Un, ja uzstādiet, tad arī savu prātu nostādiet šajā virzienā. Piemēram, mana apņemšanās ne tikai šogad, bet jau iepriekšēos gados, bijusi lasīt grāmatas, un tik daudz, cik vien iespējams. Šobrīd manā 2017.gadā lasāmo grāmatu sarakstā ir 12 grāmatas, un tas nav daudz, vienkārši nevēlos sev uzstādīt mērķi izlasīt 50 grāmatas, zinot, ka neesmu spējīga pilnīgi visu savu laiku veltīt grāmatām. Un ja izlasīšu šīs divpadsmit ātrāk kā par decembri vai novembri, tas nebūt man nenozīmēs, ka apņemšanās izpildīta un līdz jaunam gadam varu mest mieru. Respektīvi, es zinu, ka varu grāmatas izlasīt divu dienu laikā, kad tās burtiski ievelk sevī, un varu vienu grāmatu mocīt mēnešiem ilgi un tā arī neizmocīt. Un tāpēc tas cipars ir tāds smuks, dodot vienu mēnesi vienai grāmatai. Tālāk esmu apņēmusies iegādāt, cik vien manas finanses man to atļauj, mazliet dārgāku, tomēr daudz kvalitatīvāku kosmētiku. Vienubrīd biju uz aliexpress viļņa, un likās - esmu uzvarētāja un viss dārgais man ir 3x lētāks, nu un, ka viltots? Bet nu kvalitāte matters, kvalitāte matters... Unless you want to lose your lips and have old grandma skin :)
So yeah, centieties saglabāt mazuliet prieka arī bēdu brīžos, ejiet pretī saviem ''apņēmumiem'' cik vien tas ir jūsu spēkos un atrodiet kaut ko, kas jums dara laimi! Tikai ne narkotikas, lūdzu, tas nav forši.
P.S. Un aizmirsu vēl, ka centīšos apņemties (jo šī apņemšanās jau iepriekš ir saskārusies ar neveiksmi) mazliet vairāk šeit rakstīt, un mazliet arī nomainīt savu rakstīšanas ievirzi, jo pirms tam tā bija par daudz bēdīga, jo bēdās man nāk laukā rakstītājs, bet tas nav forši te bēdāties, tāpēc vilkšu savu rakstītāju laukā vairāk priekos, nekā bēdās, jo priecāties ir forši, un tad būs baigi forši.
