otrdiena, 2016. gada 3. maijs

only love can hurt like this

Human relationships are strange. I mean, you are with one person a while, eating and sleeping and living with them, loving them, talking to them, going places together, and then it stops
— Charles Bukowski 


Un tad tas apstājas. Viens mirklis, kuram tu it kā gatavojies, bet nekad tā arī neesi līdz galam gatavs. Un sāp, tik ļoti sāp. Attiecības beidzas, bet sāpes paliek, viņas te joprojām ir no pirmās reizes, kad šķīrāmies, no otrās kad sakliedzāmies un tagad no trešās, kad es iekšēji un ārēji bruku tavā acu priekšā, un tev nebija, ko teikt. 


nekad vairs neturēt rokās tavu seju? nekad vairs nepielīst tev ciešāk klāt, kad pamostos no slikta sapņa? nekad vairs nedzert ar tevi kafiju, neēst vakariņas, nemuļķoties vannā, neplēsties par datorpeli, nedzirdēt tavu sirdi tik cītīgi dauzāmies man blakus... nekad vairs?


man esi tikai tu vienīgi, nevienam vairs nav nozīmes, un tagad pat tam vairs nav nozīmes, jo es tev neesmu. un tā es tagad atkal kādu laiciņu nebūšu.


tikai viens liels un nesaprotams Kāpēc




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru