pirmdiena, 2011. gada 27. jūnijs

tāā, ja.

skatījos filmu, skaistu filmu, labu filmu, protams, aizdomājos un tad tas mani beidzot satrieca. beidzot es sapratu. sapratu, kāpēc man piezogas visas tās bailes, ka nekas nebūs labi, sapratu, kāpēc man ir tik ārkārtīgi grūti teikt, ko domāju. vienkārši uzleca skaidra bilde. visi tie četri mēneši vai cik tur bija. tas viss mani pamatīgi izčakarēja. pamatīgi. es pati jutu kā es izmainos, un ne jau uz to labo pusi. es visu pakārtoju dēļ viena, un vai bija to vērts? daudzi man centās atvērt acis, bet man patika tās turēc ciet un sapņot. līdz beidzot sapratu, ka tā vis nav sapņošana. tā bija viena vienīga ciešana. sāpes un asaras. un tad nāca tagad. kad beidzot viss var būt tiiiik lieliski. bet pagātne mani nelaiž vaļā. viņa bija un tur es neko nevaru padarīt.

svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

lucky john

tā kā pagājušas jau 3 dienas, tad man derētu aprakstīt to, kā tika pavadīti Jāņi, jo rakstīt vēlāk varētu būt vēl pavisam nepieņemamāk. pēc Jāņiem tie tika salīdzināti ar pagājušā gada Jāņiem, un man prieks, ka šie, skatoties pēc visiem kritērijiem, izvērtušies daudz reiz labāki. ar ko tie atšķīrās no pagājušā gada? pagājšgad visi appisās un ne jau no alus, kā arī bija daudz lieki strīdi un pārpratumi un visi darīja huiņu. šogad bija dahujā alus, dahujā ēdiens un dahujā jautrāk. mēs bijām iedzērušu, bet ne piedzērušies līdz grīdai. to gan nevarētu teikt pat Čalkovu, bet tomēr, arī šādā situācijās viņš spēj sevi kaut cik savākt. un, protams, ir anormāli rēcīgs. es vienkārši vārtījos pa zemi no tiem viņa PAT NEZINU KĀ LAI NOSAUC prikoliem, kad bijām tikuši līdz teltij. un vēl Raimonds bija galīgi interesants, haha. kaut kā bišk žēl, ka tomēr neaizgājām uz Vilgāli. to sapratām no rīta, jo nedaudz pietrūka dullības. man jau patika kā Raimonds stādīja priekšā Vilgāli. ;DD kā pilnīgākos, like, PILNĪGĀKOS laukus, bez jebkādas nākotnes. kamēr viņš stāstīja cik tur forši ir, es tikai sēdēju galvu saķērusi un atkārtoju ''vilgāle - šī kurzemes pērle''. bija lieliski.

pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

tā es.

ir diezgan interesanti pavadīta nedēļas nogale, bet detaļās izplūdīšu, kad būs jautrāks prāts. tagad par citu lietu. lai arī bija interesanti, bija arī diezgan piselīgi. normāls mindfucks. un ir grūti, jo es esmu tāda, tāda, kas vienmēr piedos, kaut arī nevajadzētu, tāda, kas atzīs sevi par vainīgu, kaut arī nebūs. man vienkārši nepatīk strīdēties, tas nav priekš manis, bet man tas pilnīgi nevainīgi sanāk. nu nevis strīdēties, bet izprovacēt visu uz strīdu. un tad nu panesās viens strīds, panesās vēlviens, un tad es parasti pārdzīvoju, kaut arī ne es esmu vainīga. domāju, kā salīgt. un viena šī strīda laikā es piecēlos un aizgāju, otra puse ilgi tika pierunāta ar mani izrunāties, bet, neatrodot mani izskanēja frāze - a viņa tur nemaz nav, tad man pohuj. godīgi? nereāli iedūra, nereāli. tam visam pa vidu, protams, bija trešā persona, kas abas puses centās salabināt un nāca mani meklēt, trešā persona kam nebija vienalga. un tad trešā persona prasīja: nu bet, Mart, tu viņu mīli? nu mīli tač! - un tad es apjuku. ''mīl'' ir spēcīgs, ļoti spēcīgs vārds. un vēl trešā persona teica, ka ''viņš tevi čist mīl, es viņu pazīstu''. un tad es domāju. es domāju, ka tādā gadījumā šī otra puse nesaprot šā vārda patieso nozīmi. mani nevar tā uzreiz mīlēt.

ceturtdiena, 2011. gada 16. jūnijs

cheers

jau gadu, precīzi gadu pastāv mans blogs. tas ir svinams fakts! ir jauki palasīt vecos ierakstus, memories!!! un ar prieku gaidu jaunus ierakstus, par kuriem atkal pēc gada vai vairāk, vai varbūt mazāk varēšu priecāties, pasmaidīt.. :)

tā bija mana sevis sveikšanas runa. vēl es mazliet vēlos piebilst, ka man žēl, ka Normundiņš un Stepiņš aizbrauca uz Talseniec. mani puik's būs prom veselus divus mēnešus. :( nav jau nenormālais gaisa gabals, bet tomēr. gan jau es viņus šajā vasarā apciemošu!! ir jāiedzer! lai viņiem labi strādājās un pilnas kabatas ar naudiņām. :)))))

trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

school's out for summer

ir sākusies arī mana vasara. izlaidums bija laikam pati karstākā diena, ko es vispār varēju piedzīvot visa sava mūža laikā, un ja mamma nebūtu nopirkusi vēdeklīti (GOD BLESS HER), tad es te tā tagad nesēdētu. izlaidums bija neizlaidumniecisks. nebija tā sajūta. tu gaido to dienu visu gadu, tiek izgrūzta milzīga nauda un nekas nenotiek. nekas interesants. es sēdēju uz skatuvītes, direktore jau kādu septīto minūti mala savu runu un man nāca apgaismotība, ka this is it, there is no turning back! bet nebija tā sajūta. nu, jebkurā gadījumā, paldies visiem, kas mani apsveica. :)*
izlaiduma vakars izvērtās diezgan interesants. nē, mums nebija nekāda pirts, kur visi brutāli pieliek sejas un man tas sāp, bet vienalga bija labi.
par vasaru runājot, i'm gonna love this summaaaaah, viss jau ir iesācies lieliski! ašās idejas pilnīgi noteikti ir vislabākās idejas, kas var būt. pirmdienas vakarā pusvienpadsmitos ar Alisi, Auci, Diānu un hmm mani haha ar riteņiem mināmies pie Elvitas. roadtrip to zlēkas city! nieka 50 kilometri turp-atpakaļ, bet mēs to izdarījām! ar mokošām sāpēm zemjostas ekstremitātēs, protams. bet es priecājos, beidzot pēc ilgiem laikiem es pieliku seju, mana mīlestība šņabītim nav zudusi. nonākot Kuldīgā, nopirku ūdeni, nekas nebija ēsts, tāpēc gandrīz pavēmu no tā ūdens bet bija labiniec. šobrīd man ir diezgan grūti pateikt kurā dienā kas notika, jo es pa dienu pēc negulētās nakts pagulēju un sāku jaukt dienas. tā man ir vienmēr.

ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs

pienācis mans laiks

rīt izlaidumeniec, bet vispār, like, VISPĀR neliekās. atceros, kā pagājšgad, kad bija Annas izlaidums, es biju vairāk aizrāvusies ar to izlaidumu nekā viņa. un tagad man tas pats, kas bija viņai. vispār neliekas. vispār neinteresē. tas tā dīvaini. nu bet priecē tas, ka būšu smukiņa, mani baigi sapucēs. ;DD FAKEN ŠIT tikko atcerējos, ka nagi jānolako. ehh, rīt no rīta. kā vienmēr, viss uz pēdējo. tā man patīk. būs labi, ja pamodīšos. ceru, ka uz izlaidumu pamodīšos. ;D par klasi. pietrūks man viņi? nu jā. kaut kā žēl, bijām baigi rēcīgie un orģinālie, for real, es neesmu iedomīga, es runāju mūsu visu vārdā. mēs visiem patikām. :)))))))))) nu, izņemot mācību stundās. tad skolotājas nebija laimīgas. un mūsu priekšnesumi... kur tas laiks? sarkanķobītes triloģija, repakpriekšnesums, DZINTARS... eta zhiznj. un meitenes - manas meitenes! cik mēs lieliski pavilkām aerobiku! norāvām grand prix kaut arī bijām izdomājušas soļus pēdējās 3 dienās. memories. un šogad, norāvām pēdējo vietu, jo mums bija VIEDOKLIS. par to mūs sodīja. bet es zinu, es tāpat zinu - mēs bijām uzvarētāji! un visa tā svinīgo pasākumu būšana. nu mēs esam dzimuši un audzināti par nepieklājīgiem cilvēkiem, piedodiet! tas par pimpjiem bija labs, jā. ;DDDD diez rīt atkal ko tādu no mums varēs sagaidīt? es ceru. rītdienas priekšnesumam jānes mūsu vārds! ''pēdējais brīdis apvienojumā ar lielisku uzstāšanos'' - tu esam mēs. es mīlu mūs. bija laiks, kad nemīlēju un nevarēju ciest, bet nu - nu es mīlu. un tas par izlaidumu.